"Mums ir sistēma, kur ir pieļaujama un atrodama ļoti liela dažādība," sacīja premjers, norādot, ka sistēma ir jāsakārto, tostarp līdz galam jāsakārto skolu tīkls, kā arī jāprecizē tas, kas būtu vai nebūtu pašvaldību atbildība, piemēram, kas lemj, kā sadalāma valsts piešķirtā nauda.
Pēc politiķa vārdiem, Latvijā jāturpina darbs pie skolu tīkla un finanšu plūsmu skolām sakārtošanas, lai "piešķirtā nauda nonāk tur, kur tai paredzēts nonākt".
Premjers piebilda, ka šīs valdības galvenā prioritāte ir plaša ekonomikas transformācija, un tās pamatā ir laba izglītības sistēma. "Izglītība ir viens no pamatiem, kas jāattīsta un jāstiprina, lai ekonomika arī nākotnē var attīstīties," sacīja Kariņš.
Diskusijās no LIZDA pārstāvju puses izskanējuši pārmetumi par nepilnībām sistēmā un atšķirībām dažādās skolās. "Mums nav vienlīdzība - ir jāpilnveido sistēma, lai visā valstī jaunieši var iegūt vienlīdz labu izglītību, lai pedagogi, strādājot līdzīgu slodzi, saņemtu līdzīgu atalgojumu," norādīja premjers.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) preses konferencē sacīja, ka, jau strādājot pie valdības deklarācijas, fokuss ir bijis uz skolotāju atalgojuma palielināšanu - šobrīd uz zemākās likmes pieaugumu.
Sarunās ar LIZDA pārstāvjiem būtiski bijis saprast, kuras skolotāju grupas saņem atalgojuma pieaugumu no 7,5 eiro uz 8,5 eiro stundā, kā arī nodrošināt, lai direktoru vietnieku atalgojums nebūtu zemāks par skolotāju atalgojumu.
Komentējot LIZDA pārmetumus par aprēķinu trūkumu par finansējumu slodžu balansēšanai, Čakša norādīja, ka aprēķinus konkrētai skolai veic konkrētā pašvaldība un aprēķini, kas ir veikti, ir veikti, balstoties uz minimālo stundas likmi.
Savukārt runājot par mācību materiālu trūkumu, Čakša atzina, ka viens no skolotāju pārslodzes iemesliem ir mācību materiālu neesamība.
LETA jau ziņoja, ka valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.
Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21.aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.
Valdības noteikumos arī precizēts, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet struktūrvienību vadītājiem zemākā atalgojuma likme nevarēs būt zemāka par 60% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.
Profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.
Tāpat valdība apstiprināja akadēmiskā personāla atlīdzību palielināšanai nepieciešamā finansējuma avota maiņu. Paredzēts, ka 2 821 222 eiro šogad tiks piešķirti no finansējuma dotācijām brīvpusdienu nodrošināšanai jaunāko klašu skolniekiem. IZM skaidroja, ka finansējuma izmaiņas izglītojamo ēdināšanai no 1. līdz 4.klasei plānotas no šī gada jūnija, ne gada sākuma.
Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada 1.septembrī.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.
Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
Neskatoties uz šo valdības lēmumu, Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.