Latvijā skolu nepabeidz aptuveni 10% skolēnu. Arī izglītības iestādēs secināts, ka jauniešu, kuri ir riska grupā, loks ir daudz plašāks, nekā iepriekš uzskatīts. Lielāks "atbirums" ir profesionālajās skolās.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Biežākie riski ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti kavējumi, konflikti skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas un darba uzsākšana, Dienai skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Jana Veinberga. Statistika arī liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Viņi kā iemeslus min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas.
Līdz šim skolas ar šo problēmu lielā mēra cīnījušās pašas, tāpēc ne vienmēr bijis iespējams savlaicīgi šos riskus pamanīt, bet, ja riski apzināti, trūcis zināšanu, kā rīkoties. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju sarunāties ar bērnu vai vispār intereses par bērna gaitām. Šis ir pirmais mācību gads, kad skolām ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu būs pieejams finansējums individuālām konsultācijām, speciālistu piesaistei, papildu mācību materiāliem, nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanai un citiem atbalsta veidiem. Līdz šim projektā pieteikušās 37 pašvaldības un 12 valsts profesionālās izglītības iestādes, bet sešu gadu laikā paredzēts iesaistīt vismaz 80% pašvaldību, aptverot 614 skolas. Mērķis ir sniegt atbalstu skolēniem no 5. līdz 12. klasei un 1.–4. kursa audzēkņiem.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 15. septembra, avīzē Diena!
Skolotājs
Priecīgs Paskaidrojums
Tieši tā!