Kažokzvēru audzētāji vērsīsies policijā saistībā ar sižetu par ūdeļu fermām

Kā informēja audzētavu vadītāji, patlaban vēl neesot īsti skaidrs, kādā veidā materiāls ticis nofilmēts, tomēr tas ir tendenciozs, neatbilst patiesajam stāvoklim fermās, turklāt pastāv risks, ka filmēšanas procesā apmeklētājiem slēgtajās fermās var tikt ievazātas smagas dzīvnieku slimības."Lai izvairītos no slimību izplatības, fermā sveši cilvēki drīkst ienākt tikai aizsargapģērbos. Šie dzīvnieku aizstāvji, apstaigājot slimos zvērus, kā izskatās, vienā naktī vairākās fermās pēc kārtas, ar tām pašām drēbēm, aiztiekot būrus, iespējams, ir pārnēsājuši slimības. Cilvēki, kuriem patiešām rūp dzīvnieku labturība un veselība, šādi nebūtu rīkojušies. Tā ir plānveida sistemātiska kaitniecība. Ja redzēsim slimības, kas varētu būt ienestas šādā veidā, kas ir radījušas zaudējumus, paturēsim tiesības izvirzīt prasības šiem cilvēkiem," norādīja audzētavas_ Baltic Devon Mink _direktors Leifs Mogensens.Viņš arī akcentēja, ka materiāls filmēts nevis fermā, bet izolatorā, kur turēti slimie dzīvnieki."Sižetā skaidri redzams, ka būrī virs slimā dzīvnieka ir lapa - slimības vēsture, ko raksta veterinārārsts. Protams, ka lielā fermā ir desmitiem dzīvnieku, kas slimības dēļ neizķepurojas, bet tā tas ir jebkurā dzīvnieku audzētavā. Audzējam vairāk nekā 80 000 ūdeles pēc Eiropas standartiem, ļoti rūpīgi veicam slimību profilakses darbus, mūs regulāri kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tā ka noraidām jebkādus pārmetumus par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem," sacīja Morgensens.Arī ūdeļu audzētājas AS Grobiņa vadītājs Gundars Jaunsleinis sacīja, ka uzņēmums vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās."Jau tuvākajā laikā Kažokzvēru asociācijas sanāksmē spriedīsim par šo jautājumu. Dzīvnieku uzraudzība ir ļoti stingra, jo nevaram atļauties zaudējumus. Viena kažokāda izsolēs maksā līdz 70 eiro (49 lati), līdz ar to esam ieinteresēti saglabāt katru no apmēram 30 000 dzīvniekiem. Protams, ka tik lielā fermā ir slimi un krituši dzīvnieki, bet tā taču ir dabiska lieta jebkurā lopkopības vai putnkopības nozarē," sacīja Jaunsleinis.Arī ūdeļu audzētavas _Lāčplēsis ZF _direktore Dzintra Briede sacīja, ka audzētāji nežēlojot līdzekļus dzīvnieku labturībā."Tie ir tūkstošiem latu, ko katru gadu ieguldām gan slimību profilaksē, gan labās pārtikas piedevās. Mums ir ap 50 000 ūdeļu un ļoti labas tirgus iespējas Skandināvijas izsoļu namos, tā ka esam ieinteresēti izaudzēt veselus dzīvniekus," sacīja Briede.Viedoklim piekrita arī SIA Gauja AB vadītājs Arnis Veckaktiņš, akcentējot, ka uzfilmētais materiāls ir sistemātiska organizācijas Greepace provokācija."Viņiem vajag naudu, tādēļ šādi sižeti top arī citur - iepriekšējos gados, piemēram, Dānijā, Norvēģijā. Kažokādas pārdodam izsolēs, nozare ir ārkārtīgi perspektīva, tādēļ pieliekam visas pūles, lai fermas uzturētu labā stāvoklī. Protams, vienmēr pastāv iespēja nomainīt vēl labākus būrus, tādēļ visu iepriekšējā gada peļņu ieguldām fermu attīstībā un dzīvnieku labturībā," sacīja Veckaktiņš.Tikmēr PVD pārstāve Ilze Meistere norādīja, ka dienesta inspektori jau tuvākajā laikā veiks pārbaudes kažokzvēru audzētavās, jo dzīvnieku tiesību aizstāvju veidotais video, par kuru PVD tapa zināms pagājušās nedēļas beigās no medijiem, ir šokējošs un rosina vairākus jautājumus par tur notiekošo."Pārbaudēs PVD pārliecināsies, kā audzētavās tiek ievērotas labturības prasības - vai nav bojāti būri, kuros dzīvnieki var iesprūst vai gūt savainojumus, izkļūt no tiem, vai ir nodrošināta barība, dzeramais ūdens, patvērums. Tāpat uzmanība tiks pievērsta veterinārajai aprūpei - vai tā ir pietiekama ikdienā un arī gadījumos, kad dzīvnieki saslimst," sacīja Meistere.Vienlaikus viņa norādīja, ka dzīvnieku tiesību aizstāvju video tapis pagājušā gada rudenī. Tas nozīmē, ka jau pirms pusgada video veidotājiem ir bijusi informācija par iespējamiem pārkāpumiem, bet tie par šiem skandalozajiem faktiem nav uzraudzības dienestu informējuši.Tikmēr biedrības Dzīvnieku brīvība vadītājs Sandris Ādminis  informēja, ka arī biedrība apsver iespēju vērsties tiesībsargājošajās iestādēs."To nedarījām agrāk, jo materiālus saņēmām laikā, kad šie dzīvnieki, visticamāk, jau bija realizēti. Turklāt uzskatām, ka daudz lielāka cerība slēgt šo nepieņemamo nozari ir ar sociālās kampaņas palīdzību. Jāatzīst, ka uz PVD un citu institūciju spēju un vēlmi kaut ko būtiski mainīt šajā sakarā nepaļaujamies, tāpēc nepieciešams vērst visas sabiedrības uzmanību uz situāciju," norādīja biedrības vadītājs Ādminis.Viņš arī sacīja, ka īpašu preses konferenci šajā sakarā biedrība rīkošot trešdien, 27.februārī.