Eiropas līmenī noteikts, ka līdz 2035.gadam atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Kurevska uzsvēra, ka tas ir strikts mērķis, tomēr tāds ir noteikts, jo "atkritumu apglabāšana ir slikta".
Kurevska norādīja, ka 2022.gadā kopumā tika radītas 871 612 tonnas atkritumu, tostarp 44% tika apglabāti, 51% pārstrādāts, bet reģenerācijai izmantoti 5% atkritumu.
Savukārt 2035.gadā prognozētas 921 185 tonnas radīto atkritumu, no tiem būtu jāpārstrādā 65%, reģenerācijā jāizmanto 25% atkritumu, bet apglabāšanai būtu paredzami 10% radīto atkritumu.
Vienlaikus Kurevska uzsvēra, ka šobrīd atkritumu pārstrādes risinājums jeb šķiroto atkritumu nodošana lietotājiem ir bez maksas, savukārt reģenerācijā enerģētikai tiek piemērots dabas resursu nodoklis 15 eiro apmērā par tonnu, bet reģenerācijā ražošanai dabas resursu nodoklis netiek piemērots. Vienlaikus atkritumu apglabāšanā tiek piemērots dabas resursu nodoklis 120 eiro apmērā par tonnu.
Starp atkritumu pārstrādes priekšrocībām Kurevska norādīja, ka tādējādi tiek mazināts izejvielu imports, mazināta dabas resursu noplicināšana, kā arī tiek mazinātas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas iedzīvotājiem. Savukārt kā pārstrādes trūkumus Kurevska minēja energoietilpību, kā arī nepieciešamību pastiprināti uzraudzīt ražošanas procesus.
Viņa arī atzīmēja, ka reģenerācijas priekšrocības ir, ka tā mazina slodzi uz biomasas kurināmo, kā arī samazina apkures un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tomēr arī reģenerācijā ražošanas process ir pastiprināti jāuzrauga, kā arī mazinās atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģētikas gala patēriņā.
Savukārt apglabāšanas priekšrocība ir, ka tas ir vienkāršs risinājums īstermiņā, tomēr ilgtermiņā apglabāšana rada sekas uz vidi, tostarp īpašs risks ir gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu piesārņojumam. Tāpat šī ir dārga atkritumu apsaimniekošana, minēja Kurevska.
Viņa norādīja, ka Latvijā ir viens no mazākajiem atkritumu reģenerācijas īpatsvariem Eiropā - ja Eiropā vidēji reģenerācija ir 26%, tad Latvijā šobrīd tie ir aptuveni 3%.
Runājot par iedzīvotāju labumu no atkritumu reģenerācijas, Kurevska sacīja, ka reģenerācijas rezultātā samazinātos izmaksas atkritumu apsaimniekošanā, samazinātos centralizētās apkures izmaksas, kā arī samazinātos apglabāto atkritumu daudzums, kas nozīmētu arī samazinātu kaitējumu videi.
SIA "Schwenk Latvija", kurā cementa rūpnīcas vajadzībām notiek atkritumu dedzināšana, valdes locekle Evita Goša komisijas sēdē norādīja, ka atkritumu daudzumam, ko saņem no vietējiem piegādātājiem, vairāku gadu garumā ir tendence pieaugt un šādu tendenci uzņēmums vēlētos saglabāt.
Pērn no 160 000 tonnām atkritumu, kas nepieciešamas "Schwenk Latvija" betona ražošanai, aptuveni 57 000 tonnu saņemti no vietējiem piegādātājiem, savukārt nākotnē uzņēmums vēlētos saņemt aptuveni 100 000 tonnu no vietējiem piegādātājiem.
Deputāts Andris Kulbergs (AS) apakškomisijas sēdē sacīja, ka ir ļoti svarīgs KEM redzējums par siltuma nodošanas jautājumu reģenerācijas procesā. Tostarp, cik un kur siltums ir nepieciešams, kā arī, kurās pilsētās vajadzīgi risinājumi centrālai siltumapgādei.
Kurevska norādīja, ka siltumapgāde ir pašvaldību autonomā funkcija un KEM neveido siltumapgādes karti, bet to izvēlas katra pašvaldība, kas to iekļauj savā attīstības plānā.
Deputāte Mairita Lūse (P) norādīja, ka, skatot šo jautājumu, ir nepieciešama sistēmiska pieeja.
Vienlaikus deputāti pauda, ka turpmākajās apakškomisijas sēdēs nepieciešams skatīt siltuma pieprasījuma jautājumus.
Jau ziņots, ka jautājums par atkritumu reģenerāciju aktualizēts pēc sabiedrības iniciatīvas par droša attāluma noteikšanu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām. Parlamentā jau ir notikušas vairākas komisiju un apakškomisiju sēdes, izskanot neviennozīmīgiem viedokļiem, kā arī protests pie Saeimas nama.