Ķezbere atzīst kļūdas darbā ar LTV un Latvijas Radio vadību

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien izskatīja lēmumprojektu par Ķezberes atbrīvošanu no padomes vadītājas amata. Ķezbere savu uzstāšanos komisijā nosauca par "pēdējo vārdu". Viņa pateicās kolēģiem par darbu nozares jautājumu sakārtošanā.

"Jautājums par manu profesionalitāti, kas ik pa brīdim uzvirmoja, bija mazliet pārsteidzīgs, jo nozarē esmu nostrādājusi vairāk nekā 20 gadus," teica Ķezbere, norādot, ka neesot pamata apšaubīt viņas profesionalitāti.

Viņa akcentēja, ka šī Saeimas sasaukuma laikā piedzīvojusi līdz šim nepieredzētu politisko spiedienu. "Novēlu būt mazliet piesardzīgākiem publiskajā telpā, jo neatkarīgs regulators nebūtu stundām grūstāms, aicināms uz atkāpšanos vai būtu jāmēģina pierādīt viņu neprofesionalitāti vairāku mēnešu garumā," vērtēja Ķezbere.

Aizejošā NEPLP vadītāja uzskata, ka, atnākot uz padomi, viņai izdevies līdzsvarot tās darbu pēc iepriekšējā vadītāja aiziešanas. Ķezberes ieskatā, nebūtu pareizi nomainīt visu padomes sastāvu, jo tas paralizējot NEPLP darbu, tāpēc nepieciešama pārmantojamība. "NEPLP strādājusi pietiekami profesionāli. Man izdevies nostiprināt sekretariātu, kas ir padomes darba pamats," vērtēja Ķezbere.

Ķezbere runā pievērsās arī pašas nepadarītajiem vai nepareizi izdarītiem darbiem. "Esmu daudz pārdomājusi, kas būtu bijis jādara citādi," atzina Ķezbere. 

Pirmā kļūda, viņasprāt, bija, ka 2016.gadā, beidzoties LTV valdes pilnvaru laikam, viņa piekrita Ivara Beltes pilnvaru pagarināšanai, nelūdzot piedalīties konkursā. Viņasprāt, ja būtu vajadzējis rīkot konkursu, un tad situācija LTV varētu būt citāda.

Otrā kļūda, viņasprāt, ir notikusi 2017.gadā, kad viņa nepārliecināja savus kolēģus nomainīt visus Latvijas Radio valdes locekļus, neatstājot amatā Sigitu Roķi, kas, viņasprāt, radīja nestabilitāti un ažiotāžu radio kolektīvā.

Trešā kļūda, viņasprāt, bija tā, ka NEPLP LTV vadītājas amatam nevirzīja Evas Juhņēvičas kandidatūru. "Ja tas būtu izdarīts, tad situācija LTV varētu būt citāda," pieļāva Ķezbere.

Uzrunājot deputātus, aizejošā NEPLP vadītāja teica, ka Latvijā ir brīnišķīgi audio un video arhīvi, kas atrodas uz sabrukšanas robežas esošās lentēs, un patlaban nav nekāda mehānisma, kā saglabāt šo arhīvu. Ķezbere pauda cerību, ka tas tiks darīts.

Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārtrauca Ķezberes runu, uzsverot, ka komisija šodien neskata jautājumu par to, vai viņa strādājusi labi vai slikti. "Es arī apzinos savas kļūdas. Pirmdien, kad bija lietus, es izgāju no mājas bez lietussarga. Tā bija kļūda. Tā bija pirmdiena, bet šodien jau ir trešdiena," teica Kaimiņš.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka Ķezberes pārstāsts par paveikto un kļūdām amatā ir bijis interesants un noderīgs. "Ne katrs darba vadītājs tik drosmīgi runājis par to, kas nav izdarīts," teica Mūrniece, pasakoties Ķezberei par drosmīgajām lietām, jo "kritizēt savu darbu ir visgrūtāk".

Arī deputāts Boriss Cilevičs (S) sacīja, ka paškritika ir vērtīga. Viņš mudināja ieplānot kādu komisijas sēdi ar NEPLP darba analīzi. "Mums ir arī vērts sevi pakritizēt, lai gan vēl nekur neejam. Ķezberes teiktais bija ne tikai paškritika, bet vērtīga analīze par notiekošo nozarē," vērtēja Cilevičs. Deputāts pateicās Ķezberei par viņas darbu.

"Mums bija pārāk daudz agresijas, vainīgo meklēšanas, tā vietā, lai risinātu problēmas. Man žēl, ka mēs zaudējam profesionālu cilvēku. Lēmums mani sarūgtina," teica deputāts, piekrītot Ķezberes norādēm par nepieredzētu politisko spiedienu.

Deputāte Linda Liepiņa sacīja, ka Saeimā ne vienu reizi vien runāts par to, ka parlamentam būtu vērtīgi uzklausīt amatpersonu ziņojumus par nozari, taču viņa piekrita komisijas priekšsēdētājam, ka "par pagātni nav vērts runāt".

Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pauda, ka ir jāmāk katram pateikt paldies. "Ļoti iespējams, ka spiediens bija arī no manis pārstāvētās partijas. Darbs bijis tik ļoti dažādots, ka to ir grūti aptvert. Gribu uzteikt jūs par drosmi nākt te un runāt par sava darba kritiku. Spiedienu mēs izjūtam vienmēr," akcentēja Beitnere-Le Galla.

Kaimiņš atgādināja, ka iepriekš ticis izsludināts konkurss uz vakantajām NEPLP amatu vietām, kas noslēgsies 14.oktobrī. Tāpat viņš uzsvēra, ka līdz darba attiecību beigšanai ar NEPLP Ķezberei ir vēl 67 dienas. Viņš mudināja Ķezberi pēc labākās sirdsapziņas līdz darba beigām vēl veikt savus pienākumus.

Plānots, ka Saeima lēmumprojektu par Ķezberes atbrīvošanu no padomes vadītājas amata izskatīs rīt, 10.oktobrī.

Pieņemot lēmumu, Ķezbere darba attiecības ar NEPLP pēc pašas vēlēšanās pārtrauks ar 15.decembri.