Vēlos mēģināt paskaidrot vairākus no vēstulē paustajiem apgalvojumiem, cerot uz konstruktīvu diskusiju arī nākotnē.
„Ķīļa reformas” paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā, pausts triju augstskolu studentu pašpārvalžu vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.
Ļoti svarīgi apzināties, ka piedāvātais variants uzsver atbildību no iesaistītajām pusēm. Pašlaik tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir ar augstāko izglītību. Lielākā daļa nodokļu maksātāju samaksā par budžeta vietām, taču nav skaidrs, cik racionāli, saprātīgi un atbildīgi. Jaunais variants paredz gan atbildību studentam par savu profesijas izvēli, tostarp atbildību pret valsti, jo, dodoties strādāt ārpus valsts, absolvents kārto savas saistības ar „mājās palicējiem” nodokļu maksātājiem. Tāpat atbildība pieaug arī augstskolām, uzturot augstu kvalitātes latiņu, lai tieši ar kvalitāti notiktu cilvēku piesaiste.
Tādējādi piedāvātais modelis paredz to pašu budžeta vietu sistēmu, tikai saistībā ar jau izvēlētu profesiju, jo tas paredz dzēst mācību maksu tiem studentiem, kuri izvēlējušies strādāt stratēģiski nozīmīgās valstiskās profesijās (piemēram, policistiem, skolotājiem u.tml.). Tāpat tas nodrošina nesamērojami vieglākus nosacījumus tiem, kas pašlaik spiesti ņemt banku kredītus (un tādas ir 2/3 Latvijas studentu). Treškārt, tikai pie šādas sistēmas valsts var palielināt savu īpatsvaru un stratēģisko ietekmi augstākās izglītības sektorā. Ja studenti mācās par privātu naudu (un tādu patlaban ir vairākums), tad valsts pat pie labākās gribas nespēj neko ietekmēt. Mūsu piedāvājums nozīmē, ka valstij, tas ir, nodokļu maksātājiem, ir reāla un tieša ietekme uz to, kas notiek šajā jomā.
Studenti uzskata, ka Ķīļa augstākās izglītības finansēšanas modelis ir absolūti nepieņemams. Pašpārvaldes norāda, ka, izveidojot ārpusbudžeta fondu 450 miljonu latu apmērā, tiek palielināts valsts kopējo parādu apjoms un bezjēdzīgi iztirgoti valsts īpašumi, kuri nes peļņu valsts budžetam.
Atziņa, ka ir jāpalielina finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ir plaši pieņemta. Diemžēl nekādu citu reālistisku piedāvājumu, kā palielināt finansējumu nav. Dažu procentu pieaugums IKP un attiecīgi dažu procentu pieaugums izglītības budžetā situāciju neatrisinās. Savukārt investīcijas ar ilgtermiņa parādzīmju palīdzību tieši augstākajā izglītībā būtiski palielinās finanšu pieplūdumu. Tas ir reālistisks plāns, kā dubultot vai pat trīskāršot publisko finansējumu. Tālāk finansējums nav atkarīgs no budžeta situācijas, un augstskolām ir stabilitāte plānot savu darbību. Pašlaik investējot augstākajā izglītībā un nezaudējot šīs investīcijas citām valstīm (arī budžeta finansētās studijas beigušie aizbrauc) Latvija var „izaugt” no savas nabadzības. Ilgtermiņa valsts parādzīmes ieguldītas ilgtermiņa augstākās izglītības attīstībā ir pareizāks risinājums nekā aizņēmums, lai apmaksātu īstermiņa vajadzības.
„Ķīļa reforma” piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas, tāpat tas palielinās iedzīvotāju kopējo nodokļu slogu ar papildus "augstskolu nodokli", klaji ignorējot faktu, ka esošajā nodokļu sadalījumā jau ir paredzēta daļa bezmaksas izglītībai.
Diskutējot par finansēšanas modeli, tiek mazāk pievērsta uzmanība virknei piedāvājumu kvalitātes vadības sistēmas uzlabošanā. Piemēram, visām augstskolām, kas piedalīsies izglītības finansēšanas modelī, būs jāiegūst starptautiski kvalitātes novērtējumi un regulāri jāturpina uzlabot studiju kvalitāte. Tās piedāvās studentiem skaidru informāciju par katras studiju programmas kvalitāti un iespējām darba tirgū.
Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga.