Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.
Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols uzsver, ka Krievijas embargo skartās pārtikas preces ir vienas no pieprasītākajām Ķīnā. "Šī Āzijas valsts ir otra lielākā pārtikas patērētāja pasaulē, un katru gadu tās pārtikas patēriņš pieaug par 40%. Tā ka tik mazam tirgum, kāds ir Latvijas, Ķīnas tirgus ir faktiski nepiesātināms," norāda Ozols.
Te gan jāpiebilst, ka pašlaik Ķīnas veikalos nav iespējams nopirkt mūsu piena produktus jau pieminētās sertifikācijas dēļ. Šā gada novembrī Ķīnas sertificētāji ieradīsies Latvijā, lai sertificētu mūsu piena pārstrādes uzņēmumus, tikai pēc vērtīgā papīra iegūšanas varēs sākties produktu ceļš pie ķīniešu patērētājiem. Ozols stāsta, ka Ķīnas modes kliedziens ir viss, kas ir ekoloģisks un saistīts ar zaļo dzīvesveidu - gan pārtika, gan kosmētika, kā arī dizaina un būvniecības preces un iepakojums. Tāpat veiksmīgi Ķīnas tirgu ar savām precēm iekarojuši tādi "zaļie" uzņēmumi kā Kukuu dizaina mēbeles, Madara, Ulla, Laima un Cita lieta.
Viena no Ķīnas īpatnībām ir lielā birokrātija, kura, kā atzīst, tur strādājošie Latvijas uzņēmēji, ir desmitkārt lielāka nekā ES. LIAA pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone Bellomi stāsta, ka "šīs valsts ekonomika ir komunistiskā kapitālisma produkts, proti, lai gan biznesa vide ir kapitālisma veidojums, tomēr valsts politika ir noteicošā attiecībā gan uz starptautiskās tirdzniecības pamatiem, gan uz iekšzemes regulējumu. Tā, piemēram, lai uzsāktu eksportu vai veidotu savu kompāniju Ķīnā pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ir nepieciešams vispirms rūpīgi pārliecināties, vai šādas darbības ir pieļaujamas saistībā ar Ķīnas likumdošanu."
Par lielo birokrātiju ir pārliecinājusies arī Pekinā strādājošā latviešu uzņēmēju tulkošanas un konsultāciju biroja Linearis valdes locekle Maija Kurte. "No savas pieredzes varu teikt, ka uzņēmuma dibināšana var aizņemt pat pusgadu. Jāteic, ka nodokļu slogs tur ir salīdzināms ar Latviju, taču ir ļoti plaša pelēkā zona, kuru gan Ķīnas valdība aktīvi apkaro."
Par lielāko risku sadarbībā ar Ķīnu Linearis pārstāve min nevis korupciju, bet samērā plaši izplatīto "uzmešanu" no sadarbības partneru puses. "Ķīna prasa uzmanību un attiecībā pret turienes biznesa partneriem jāievēro princips -never trust. Viss ir pašiem jākontrolē, ja esat atradis savu preču distributoru, tas vēl nenozīmē, ka tās atradīsies veikalu pareizajos plauktos."
Visu Rūtas Kesneres rakstu Ķīnas tirgus sola neierobežotas iespējas lasiet trešdienas, 29.oktobra, laikrakstā Diena!