Kultūras ministrijā savukārt skaidro, ka satraukumam nav pamata, jo bāzes finansējums veido tikai vienu sadaļu nozares budžetā, bet kopējais naudas apjoms nozarei nākamgad esot pat ievērojami palielināts.
Kā barikādēm gatavu cilvēku šī brīža noskaņojumu raksturo Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekle Antra Cilinska. Nozares pārstāvjiem šķitis, ka viņi pietiekami argumentēti jau ilgākā laika posmā norādījuši uz katastrofāli zemo nozares finansējumu un cerējuši uz sapratni no Kultūras ministrijas puses, bet liels bijis pārsteigums par notiekošo pēdējā Filmu padomes sēdē. Antra Cilinska skaidro, ka dziļākajā krīzes punktā kino finansējums tika samazināts gandrīz par 70 procentiem, un situācija turpina būt ļoti kritiska. Piemēram, no valsts budžeta Latvijas spēlfilmām gadā tiek sadalīti 340 000 latu, kamēr Eiropā vidēji tikai viena mazbudžeta filma maksā 3 miljonus eiro. Rezultāts ir tāds, ka daudzu Latvijas filmu tapšanas process ievelkas uz gadu gadiem, kas neveicina sekmīgu darbu un kvalitatīva produkta rašanos. Finansējuma trūkuma dēļ šobrīd, piemēram, apstājusies filmas Džimlai rūdi rallalā veidošana, kurā piedalās vesela plejāde mūsu aktieru vecmeistaru un ko bija iecerēts pabeigt jau līdz šī gada beigām.
Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters savukārt skaidro, ka nozares pārstāvji uzmanību pievērš tikai vienai finansējuma sadaļai, un tas ir bāzes finansējums, ko tiešām nav plānots palielināt. Taču kino nozare no valsts tiekot atbalstīta ar vairāku formu starpniecību, piemēram, caur KKF, kam savukārt finansējums būtiski palielināts. Vēl divi projekti saistībā ar filmu nozari esot atbalstīti Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros, un tiem nākamā gada budžetā atvēlēti 300 000 latu. Tāpat Kultūras ministrija cer, ka nozare turpinās veiksmīgi darboties, piesaistot finansējumu no ES atbalsta programmas Media, kā arī mecenātu un sponsoru finansējumu. Producentu asociācijas pieprasījums bijis filmu ražošanai finansējumu palielināt par 700 000 latu. Uldis Lielpēters izsaka cerību, ka visi atbalsta mehānismi kopumā veidos vēl lielāku atbalsta summu.
Abas puses uzklausot, tomēr rodas sajūta, ka pagaidām vēl starp tām vēl ir pamatīga nesaprašanās plaisa. Kā uzsver Producentu asociācijas pārstāve Antra Cilinska - robežlīnija būs 18. oktobris, kad notiks atkārtota Filmu padomes sēde. Ja arī tad kino cilvēki negūs pārliecību par valsts amatpersonu ieinteresētību kino procesa attīstībā, viņi plāno pieprasīt ministres demisiju. KM pārstāvis Uldis Lielpēters savukārt ir pārliecināts, ka izdosies konstruktīvs dialogs un vienošanās par stratēģiju, lai kopīgiem spēkiem panāktu nozares veiksmīgāku un straujāku attīstību.