Ir apstiprināta Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģija, pavasarī ieviesta jauna darba samaksas sistēma, sakārtoti sponsorēšanas un reklāmas jautājumi, tāpat pasūtīta jauna metodoloģija raidījumu vērtēšanas kārtībai. Tālāka procesu sakārtošana paredzēta jaunajā Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā, tostarp sadarbojoties ar Latvijas Televīziju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Latvijas Radio paziņojumā pausts, ka viens no deviņiem VK ieteikumiem ir nepatīkams pārsteigums, kas vērtējams kā sistēmiska kļūda, prasot apjomīgu darbu un, iespējams, arī papildus līdzekļus – Latvijas Radio līdz 2019. gada decembrim būs jāpārrēķina 2016. un 2017. gadā norādītās piemaksas par virsstundu darbu.
Valsts kontrole, izlases kārtā pārbaudot piemaksu aprēķinu par virsstundu darbu, aplēsusi, ka Latvijas Radio, iespējams, nav izmaksājis ap 37 tūkstošiem eiro par virsstundu darbu, tostarp darbu brīvdienās un svētku dienās. Šī konstatācija skaidrojama ar iepriekšējos gados Latvijas Radio neveiksmīgi pielietoto interpretāciju, ka piemaksas par papildu darbu jau iekļauj samaksu par virsstundām. Diemžēl šī pieeja, visticamāk, nav bijusi korekta.
Ja Latvijas Radio veiktais pārrēķins apstiprinās revidentu aplēsto, uzņēmums meklēs risinājums pakāpeniskai saistību izpildei pret saviem darbiniekiem.
Savukārt ieteikums - plānot ikgadējo ilgtermiņa nolietojumu un veikt investīcijas vismaz 10% apmērā no kopējiem ieņēmumiem – Latvijas Radio valdes ieskatā pie esošās finanšu situācijas ir neiespējams.
"Aptuveni 90% no budžeta tiek izlietoti atlīdzībai, apraides nodrošināšanai un autortiesību maksājumiem, bet atlikusī daļa knapi sedz tekošos maksājumus – ēkas uzturēšanas izmaksas, komunālos pakalpojumus, transportu, minimālas licenču un programmatūras izmaksas. Sabiedrisko mediju hroniskais līdzekļu trūkums gadu desmitiem nav ļāvis plānot investīcijas. Lielākā daļa pieprasījumu tehnikas atjaunošanai, IT sistēmu attīstībai un ēkas renovācijai budžeta prioritāšu izvērtēšanas kontekstā ir noraidīti. Faktiski jāatzīst, ka uzņēmums no valsts budžeta puses tiek finansēts nepietiekamā apmērā, uz ko norāda arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati: ja EBU dalībvalstīs sabiedriskā radio izmaksas uz vienu iedzīvotāju mēnesī ir vidēji 3,08 eiro, tad Latvijas gadījumā summa ir trīsarpus reizes mazāka - 0,89 eiro. Salīdzinājumam - kaimiņvalstī Igaunijā tie ir 2,45 eiro," norādīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Arī Valsts kontrole, analizējot darba kapitāla rādītājus, atzinusi, ka kapitālsabiedrībai ir nepietiekams finansējums un tā nespēj pastāvēt bez papildus finansējuma piešķīruma.
2018. gadā Valsts kontrole veica likumības un lietderības revīziju Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio organizēta mērķtiecīgi, sniedzot deviņsu ieteikumus Latvijas Radio darbības pilnveidošanai.
Revīzija veikta par 2016. un 2017. gadu. Valsts kontrole ieteikusi izstrādāt Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģiju; ieviest plānveidīgu raidījuma vērtēšanu; plānot ilgtermiņa ieguldījumus; uzlabot sabiedriskā pasūtījuma izpildes atskaites; pilnveidot darba samaksas sistēmu; pārrēķināt atlīdzības izmaksu par neapmaksāto virsstundu darbu 2016. un 2017. gadā; pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu; noteikt reklāmas cenas un skaidru atlaižu politikas piemērošanas kārtību. Lielākā daļa no šiem ieteikumiem jau daļēji izpildīti vai uzsākta to ieviešana.