Ministrijas pārstāve Dace Vizule skaidroja, ka KM starpinstitūciju saskaņošanā bija nodevusi trīs iespējamos modeļus, kādos nodrošināt abonēto drukātās preses izdevumu piegādi un pilnveidot drukāto mediju atbalstu Latvijā. Saskaņošanas rezultātā, kā atbalstāms tika identificēts modelis, kurš paredz pilnveidot līdzšinējo abonētās preses izdevumu piegādes kārtību.
Plānots noteikt pārējas periodu, kura laikā tiks izstrādāta jaunā atbalsta kārtība, saskaņā ar kuru tarifus apstiprinās SPRK, nodrošinot nepieciešamo procesa caurskatāmību, skaidroja KM.
Jaunais modelis paredz izstrādāt sistēmu, ar kuru tiks noteikts procentuāls apmērs, kādu preses izdevēji maksās no SPRK apstiprinātā tarifa, kamēr starpība piegādātājam tiks kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrā uzsvēra, ka tādā veidā notiks atteikšanās no fiksētā tarifa, kas nākotnē valsts atbalsta apmēru padarīs stabilāku un vieglāk prognozējamu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzskata, ka piedāvātais modelis nodrošina labāko iespējamo balansu starp piegādes kārtības pilnveidošanu un nepieciešamību saglabāt atbalsta kārtības sniegtās priekšrocības, kuras sniedzas ārpus mediju nozares.
"Ir būtiski, ka lielākā daļa piegāžu apjoma notiek ārpus lielajām pilsētām, kur turklāt piegādes pašizmaksas ir augstāka. Tādēļ pārliecinoši lielākā daļa no šī atbalsta nonāk reģionos, veicinot ekonomisko aktivitāti un stiprinot mūsu valsts informatīvās telpas drošību," norādīja ministrs.
Jauno valsts atbalsta modeli abonētās drukātās preses piegādei plānots izstrādāt un ieviest no 2022.gada 1.janvārim, pirms tam saskaņojot to ar Eiropas Komisiju.
Līdz jaunā valsts atbalsta modeļa spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāts esošā abonēto preses izdevumu piegādes kārtība.
KM savus priekšlikumus iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta 30.jūnija sēdē.
Konceptuālā ziņojuma Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas izstrādē piesaistīti tika arī Satiksmes, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Konkurences padomes, SPRK, VAS Latvijas Pasts, VSIA Latvijas Vēstnesis un Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) pārstāvji.
Izstrādājot konceptuālo ziņojumu, analizēti gan Latvijas Pasts sniegtie dati par abonēto preses izdevumu piegādēm, gan LPIA un Latvijas Pasts prognozes par dažādiem risinājuma scenārijiem. Atzinumu ar priekšlikumiem par abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanu un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējām sniedzis arī zvērinātu advokātu birojs Šķiņķis Pētersons.
LETA jau vēstīja, ka aprīlī KM iepazīstināja ar trīs modeļiem drukātās preses izdevumu piegādes atbalstam.
Pirmais piedāvātais modelis paredzēja saglabāt līdzšinējo abonētās preses izdevumu piegādes kārtību, proti, turpināt piegādāt abonētos preses izdevumus par samazinātu tarifu, savukārt zaudējumus, ko tas rada piegādātājam, kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem.
Otrais modelis piedāvā veikt abonētās preses izdevumu piegādes par tarifu, kas atbilst SPRK apstiprinātajai pakalpojuma pašizmaksai. Savukārt, lai sniegtu atbalstu drukāto mediju segmentam un nepieļautu informatīvās telpas sašaurināšanos, Mediju atbalsta fondā varētu paredzēt papildu valsts budžeta finansējumu, ko novirzīt preses izdevējiem daļējai abonēto izdevumu piegādes izmaksu segšanai.
Savukārt trešais izstrādātais modelis paredz veikt abonētās preses piegādes par tarifu, kas atbilst SPRK apstiprinātajai pakalpojuma pašizmaksai, bet, lai sniegtu atbalstu drukāto mediju segmentam, drukātajiem preses izdevumiem būtu jāsamazina PVN likme no 12% uz 5%, savukārt abonētās preses piegādes pakalpojumiem - no 21% uz nulles likmi. Atlikušo atbalsta summu drukātajiem medijiem varētu piešķirt ar Mediju atbalsta fonda starpniecību, paredzēja KM piedāvājums.