"Šodien KNAB svin savu pilngadību. Tomēr tas ir tikai sākums pamatīgam darbam, lai nesaudzīgi vērstos pret korupciju Latvijā," sacījis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, KNAB komandu novērtējot kā neatlaidīgu, mērķtiecīgu un aizrautīgu.
Kopš biroja izveidošanas, KNAB pieņēmis aptuveni 3 100 lēmumu par amatpersonu administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī aptuveni 800 lēmumus par partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Tāpat šajā laikā birojā sākti aptuveni 550 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodotas aptuveni 340 krimināllietas un kopumā rosināts apsūdzēt aptuveni 840 personas.
1998.gadā valdība apstiprināja pirmo Korupcijas novēršanas programmu. Programmā bija noteikti pretkorupcijas uzdevumi, kurus tika uzdots realizēt tiesībsargājošām, valsts un pašvaldību iestādēm.
1999.gadā Korupcijas novēršanas padomē tika skatīts jautājums par priekšnosacījumiem neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveidošanai. Valdība izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem korupcijas novēršanas institūcijas izveidošanai.
KNAB skatījumā, 2000.gadu zināmā mērā var uzskatīt par pagrieziena punktu pretkorupcijas politikā. Šā gada 8.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā tika izteikts skaidrs valdības atbalsts jaunas institūcijas izveidošanai, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu.
2002.gada 10.oktobris, kad Saeima amatā iecēla KNAB pirmo priekšnieku Gunti Rutki, tiek uzskatīts par KNAB darbības sākumu.