To šodien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Vakar lietas materiāli kriminālvajāšanas sākšanai nodoti Ģenerālprokuratūrai, lūdzot saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu Latvenergo realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Streļčenoks attiecās nosaukt šo personu vārdus.
Par kukuļņemšanu KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām Latvenergo amatpersonām, pret divām no tām - arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par kukuļdošanu ierosināts saukt pie atbildības četrus ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - astoņas personas, vienu no tām arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Savukārt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu KNAB rosina saukt pie atbildības vienu personu.
Kā norāda KNAB, "Latvenergo” amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs - Spānijā, Turcijā un Zviedrijā reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar "Latvenergo” publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem. Par to liecinot pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi.
KNAB izmeklētāji uzskata, ka, izmantojot starp kukuļošanas starpnieka uzņēmumiem un ārvalstu komercuzņēmumiem noslēgtos konsultāciju līgumus, saņemta nauda, kas kā kukulis nodota "Latvenergo” amatpersonām un darbiniekiem par iepirkumu līgumu slēgšanu, to izpildi, kā arī par neizpaužamas komercinformācijas saņemšanu. Kukuļošanas starpnieks, iesaistot arī citas personas, faktiski pārvaldīja AS "Latvenergo” amatpersonām prettiesiski nodotos finanšu līdzekļus.
KNAB rīcībā esošā informācija liecinot, ka "Latvenergo” amatpersonas un konsultāciju uzņēmumu īpašnieks organizētā grupā, lai slēptu pretlikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu izcelsmi, īstenojuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus. Legalizēšana notikusi, veicot dažādus naudas pārskaitījumus, darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus viņiem piederošajos uzņēmumos.
Izmeklētāji secinājuši, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem 178 miljoni eiro (124 miljoni latu) apmērā no 2006.gada līdz 2009.gada jūnijam vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību nodots kukulis par kopējo summu ne mazāku kā seši miljoni eiro (4,2 miljoni latu). Par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem 32 miljonu eiro apmērā no 2007.gada līdz 2010.gada maijam nodots kukulis ne mazāks kā 1miljons eiro (0,7 miljoni latu).
Savukārt saistībā ar līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem, kuru vērtība bijusi 57 miljoni ASV dolāru (31 miljons latu) un 289 miljoni eiro (202 miljoni latu), 2010.gada maijā nodots 1,1 miljonu eiro (0,77 miljoni latu) liels kukulis, bet lielākā daļa no plānotā aptuveni 11 miljonu eiro (7,7 miljoni latu) kukuļa netika nodota, jo 2010.gada jūnijā KNAB uzsāktā kriminālprocesa ietvaros vairākas personas tika aizturētas.
Lieta tika izmeklēta divus gadus, un tajā bija iesaistītas 14 valstis. Kopumā pieprasīti 34 tiesiskās palīdzības lūgumi. Lieta apkopota 262 sējumos.
Kā ziņots, Latvenergo amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzina 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu. Šajā lietā bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto Latvenergo lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA Būvenergoserviss kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus Latvenergo pasūtījumus.
Starp aizdomās turētajiem ir arī konsultants Andrejs Livanovičs, kuram piederošā firma SIA Energy Consulting darbojās kā Šveices uzņēmuma AF Colenco aģents. AF Colenco ir Latvenergo īstenotā vairāku simtu miljonu latu vērtā TEC-2 rekonstrukcijas projekta konsultants. Šveices uzņēmums projektā darbojas kopš tā pirmsākumiem pirms astoņiem gadiem. AF Colenco filiāle Latvijā reģistrēta Livanoviču ģimenes privātmājā Mārupē.
Kriminālprocesu KNAB ierosinājis par "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, kad Livanovičam pilnībā piederošā Energy Consulting, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopumā nopelnīja teju trīs miljonus latu.
Rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu - Energy Consulting guva 2007.gadā, un tas esot bijis iespējams, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Tieši šajā gadā Livanoviča vadītā SIA "AGZ" no Meļko meitas Kristiānas par 230 000 latu nopirka 90 kvadrātmetrus lielu divstāvu īpašumu rindu māju projektā Upesciema ielā, Berģos, par ko divus gadus iepriekš K.Meļko bija samaksājusi 45 000 latu, izpētīja aģentūra LETA.
Savukārt no Miķelsona AGZ mātesuzņēmums Isengar, kas reģistrēts Igaunijā, 2007.gadā par 571 200 eiro (401 440 latiem) nopirka daļu no īpašuma Jāsiņi Engures novada Abragciemā - 0,952 hektārus zemes pie jūras ar dzīvojamo māju un četrām palīgceltnēm. Miķelsons to 2002.gadā bija iegādājies par 21 140 latiem.
KNAB bijušo Latvenergo šefu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko un Livanoviču tur aizdomās par naudas atmazgāšanu, "izmantojot Latvijā un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem". Livanovičs iepriekš Latvijā pārstāvējis arī citus ārvalstu uzņēmumus, kas bijuši iesaistīti darījumos ar Latvenergo.
No 2006.gada novembra līdz 2009.gada novembrim Livanovičs bija arī SIA Būvenergoserviss valdes loceklis.
To, ka šī lieta līdz prokuratūrai nonāks vēl šogad, jau iepriekš solīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
No šīs lietas viena jau ir izdalīta atsevišķi un nosūtīta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Šajā izdalītajā lietā apsūdzības uzrādītas trim bijušajām valsts amatpersonām - vienam bijušajam Latvenergo un diviem bijušajiem AS Sadales tīkls valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.
(pievienota 5.-10.rindkopa)