Komisija apņēmusies izpētīt valsts nozagšanas pazīmes, kam bija veltīta viena sēdes daļa, kā arī lietas pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Tā secinājusi, ka KNAB darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, salīdzinot ar citām tiesībsargājošajām iestādēm.
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju Saeimā izveidoja jūlijā pēc tam, kad vairākos žurnāla Ir numuros bija publicētas pazīstamu politiķu sarunas, kas no 2009. līdz 2011. gadam noklausītas viesnīcā Rīdzene. Uz to pamata 2011. gadā tika ierosināta krimināllieta, kuru pērn KNAB izbeidza, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu pierādījumu trūkuma dēļ. Izmeklēšanas komisijas nosaukums ir |par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911". Komisijā ir pa vienam deputātam no katras frakcijas. To vada Inguna Sudraba (NSL), kuras ievēlēšana izraisīja pretestību, jo arī viņu ietekmīgie cilvēki bija minējuši noklausītajās sarunās. Komisijā ir pieaicinātie eksperti – jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš, bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un Providus pētnieks Valts Kalniņš. Komisijas konsultants ir Aldis Alliks, kurš ir bijis Anrija Lemberga advokāts.
Pirms gada valdība izšķīrās par izņēmumu un palielināja atalgojumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, kad saskārās ar grūtībām amata pretendentu atlases procesā. Jau toreiz izskanēja aicinājums līdzīgi palielināt atalgojumu arī KNAB priekšniekam, jo arī šajā gadījumā pirmais konkurss beidzās bez rezultāta. Taču pērn valdība nepiekrita citiem izņēmumiem. Citskovskis sēdē skaidroja, ka KNAB ir vienotā atalgojumu sistēmā, kurā nav iekšlietu sistēmā strādājošie. Tāpēc viņiem par līdzīgu pienākumu veikšanu var maksāt vairāk. Dažādām iestādēm pieejamais atlīdzības fonds esot atšķirīgs – tiem, kam tas ir lielāks, esot iespēja paredzēt piemaksas. "KNAB atlīdzības jautājums ir jārisina, un tā ir viena no prioritātēm," uzsvēra Citskovskis, norādot uz valdības apņemšanos palielināt KNAB atlīdzības fondu.
Izmeklēšanas komisijas sēdē klātesošie iepazinās arī ar Andreja Judina ziņojumu par valsts nozagšanas pazīmēm, jo viens no komisijas uzdevumiem ir izvērtēt arī šo aspektu. Judins uzsvēra, ka "valsts nozagšana", kas tiek dēvēta arī par valsts sagrābšanu, nav krimināltiesību jēdziens. Taču šajā kontekstā, viņaprāt, būtu jāvērtē darbības, kuras cilvēki veic, lai gūtu labumu sev vai saviem draugiem, "nelikumīgā un necaurspīdīgā veidā ietekmējot likumdošanu un lēmumu pieņemšanu". Deputāts, piemēram, minēja izpildvaras ietekmēšanu nolūkā gūt sev labumu, mediju pakļaušanu savai gribai, arī savu cilvēku iecelšanu amatos. Judins uzskata, ka komisija varētu sagatavot "valsts nozagšanas" definīciju, lai to noteiktu normatīvajos aktos. Sudraba teica, ka runa ir par vienā žurnālā publicētajām sarunām, kuru autentiskums nav atzīts, "un daudz no tā, kas tur tika sarunāts, dzīvē nav realizējies". Judins atgādināja, ka vairāki sarunu dalībnieki ir atzinuši savu dalību tajās.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 30. augusta, avīzē Diena!
Talmaks