Pirms gada akcijas rīkošanā aktīvi iesaistījās dažādu Latvijas krievvalodīgo kopienas organizāciju līderi. Šogad viņu starpā radušās domstarpības. Tāpēc Rīgas ielās tiek solīti divi gājieni.
Nemirstīgo pulks ir Krievijā radīta akcija, ko kaimiņvalsts cenšas eksportēt arī lietošanai citās valstīs. Pirms gada Maskavā gājiena priekšā bija prezidents Vladimirs Putins.
Rīgā pirmajās rindās rosījās dažādi aktīvisti, kuri aktīvi apkaro Latvijā it kā atdzimstošo fašismu, krievvalodīgo interešu apspiešanu, cīnās par krievu valodu.
Pagājušā gada 9.maija pasākumos vairāki tā dalībnieki ieradās ar provokatīviem T-krekliem, kas apdrukāti ar Krievijas prezidenta ģīmetnēm, Krievijas un padomju laika simboliem. Pirms šī gada pasākumiem tirgošanās ar šādiem apģērba gabaliem notiek vairākos Latvijas interneta veikalos.
Tikmēr arī Rīgas centrāltirgū var atrast arī kreklus ar bijušās Padomju savienības simboliku. Pārdevēja tos netur īpaši redzamā vietā, bet sarunājot kreklus var dabūt "zem letes". Tirgot šādus kreklus likums neaizliedz. Bet publiskos pasākumos demonstrēt PSRS simboliku gan ir aizliegts. Centrāltirgus vadība par šādiem tirgotājiem neliekas nezinis. Viņu atbildība esot tikai tīrība un kārtība tirgus teritorijā.
"Sāksim ar to, ka Centrāltirgus neiejaucas tirgotāju saimnieciskajā darbībā. Mēs kā uzņēmums rūpējamies par tirdzniecības vietu iznomāšanu. Otrkārt – par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu," raidījumam skaidro Rīgas centrāltirgus mārketinga vadītājs Ivars Jakovels (Saskaņa).
Ja pirms gada gājiena rīkotāji Rīgā spēja vienoties par kopīgu akciju, šogad tas tā vairs nebūs. Rīgas domē ir pieteikti divi gājieni pa identisku maršrutu. Pirmajā atcerēsies "ģimenes locekļus, kuri 2.Pasaules kara laikā cīnījušies sabiedroto rindās pret nacistisko Vāciju". Tajā būšot līdz 1000 dalībnieku. Otrā pieminēšot "kara upuru piemiņu" ar 200 dalībniekiem.
Vienu no gājieniem pieteicis Aleksejs Šaripovs. Viņš kopā ar ilggadēju antifašistu Aleksandru Giļmanu ir nodibinājuši biedrību Latvijas antinacistiskā komiteja. Otru gājienu rīkos cieša Aleksandra Gapoņenko sabiedrotā Elizabete Krivcova un kādas līdz šim plašāk nepazīstamas biedrības Perom līdere Margarita Dragile.
Par savstarpējiem konfliktiem iesaistītās puses runā nelabprāt. Zināms, ka Dragilei un Krivcovai nav paticis, ka cīņu biedri ar stāžu pārāk kūtri piesaista jauno paaudzi. Viņuprāt tam visam jānotiek daudz aktīvāk. Abas konfliktējošās puses internetā izveidojušas ļoti līdzīgas mājas lapas, kur gājiena dalībniekiem iespējams reģistrēties.
"Šeit tā ir nepolitiska akcija. Jebkurš, kas mēģina to izmantot politiskiem mērķiem, tiek apturēts," stāsta Krivcova. "Ir, protams, cilvēkiem vēlme reizēm pareklamēties uz kāda pasākuma. Šeit ir tā, ka mēs panācām kopīgiem spēkiem to, ka tā paliek neitrāla tautas akcija."
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir lietas kursā, ka tiks rīkots pasākums. Viņš TV3 atzīst, ka labāk rīkot vienu, nevis divus gājienus. "Es domāju, ka viņi tiks skaidrībā."
Krivcovu un Dragili saista ne tikai kopīgas sabiedriskās aktivitātes rīkojot 9.maija gājienu. Viņas abas ir vienas privātskolas audzēknes. Tā nav vienkārša mācību iestāde. Privātskolu INNOVA un pedagoģisko centru ar nosaukumu Eksperiments dibinājis Broņislavs Zeļcermans. Latvijas drošības iestādes jau pirms četriem gadiem Zeļcermana skolu raksturoja kā vietu, kur Latvijā tiek audzināta "jaunā krievu elite". Norādīts uz Zeļcermana aktīvo iesaisti Latvijas un Krievijas jauniešu sadraudzības pasākumu rīkošanā.
Šobrīd Zeļcermans no amatiem skolā aizgājis. Viņa vietā stājies dēls Aleksandrs. Skolas adresē savu biedrību Perom reģistrējusi arī Dragile. Tomēr šobrīd viņu te sastapt vairs nevarot.
Krivcova, kura Saeimā strādā par Saskaņas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdzi, apstiprina, ka joprojām uztur ciešus kontaktus ar skolas dibinātāju. Viņus vienojot zinātne un kopīga interese par pedagoģiju. Kopā rakstījuši vairākas grāmatas. Kopā arī gatavojas 9.maijam.
Pagājušajā vasarā Sanktpēterburgā Krievijas ministriju finansētais fonds Ruskij MIR rīkoja jauno talantu salidojumu Krievu pasaules buras. Nedēļu arī jaunieši no Latvijas Zeļcermana un Dragiles vadībā apguva Krievijas vērtības, Krievijas literatūru, vēsturi un kultūru.
Gada nogalē Dragile devās uz Krievijas tautiešu starptautisko kongresu. Tajā viņa uzstājusies ar prezentāciju, kur citu valstu kolēģiem stāstījusi kā rīkojot 9.maija gājienu esot izdevies izvairīties no opozicionāru uzbrukumiem. Īpaši pievērsusies arī Krievijas plāniem stiprināt krievvalodīgo skolas ārvalstīs. Tam gatavojoties aktīvi līdzdarboties arī pedagogi Latvijā. Dragile priecājās, ka Maskava sola palielināt studentu skaitu, kuri bez maksas varēs mācīties Krievijas augstskolās.
Neraugoties uz drošības iestāžu kritisko vērtējumu, skolu INNOVA finansē gan Izglītības ministrija, gan Rīgas dome. No valsts privātskola pagājušajā gadā saņēma 69 309 eiro lielu dotāciju. Mācību līdzekļiem 1348 eiro. Šogad uz astoņiem mēnešiem, jo vasarā skolai beidzas akreditācija, piešķirti 58 843 eiro. No Rīgas domes par galvaspilsētā deklarētu bērnu mācīšanu gadā Zeļcermana privātskola saņem 12 558 eiro (12,92 eiro par vienu skolēnu mēnesī).
Skolu mācību programmas vērtē un akreditāciju piešķir Izglītības kvalitātes valsts dienests. Ja dienests akreditāciju atsaka – skolai darbība jāpārtrauc. Tieši šobrīd privātskolā INNOVA notiek pārbaude.
Izglītības kvalitātes valsts dienests sola divu nedēļu laikā pabeigt skolas izvērtējumu. Notiek arī pārbaude par kādu dienestā saņemtu sūdzību, kur kritizēts skolas darbs. Sūdzības un dienesta atklāti pārkāpumi bijuši arī iepriekš. Vai šoreiz pārkāpumi ir tik smagi, lai akreditāciju atteiktu, dienests nesaka.
"To, ka ar šo skolu viss nav ideāli, droši vien liecina arī tas, ka izglītības programmas tika akreditētas nevis uz sešiem adiem, kas ir maksimālais termiņš, bet uz diviem. Un to, ka šai skolai tika sniegti vairāki ekspertu ieteikumi par skolas darbības pilnveidi – tas arī ir skaidrs. Bez tam ir jāsaprot viena lieta. Skola strādā atbilstoši Latvijas republikā licencētai izglītības programmai. Visas papildus aktivitātes, kas ir saistītas ar šo skolu ne vienmēr ir mūsu dienesta redzeslokā. Un precīzāk teikt – mēs par to esam dzirdējuši vai zinām, bet tā nav mūsu kompetence un tā ir attiecīgi Drošības policijas kompetence," uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis situāciju skolās kopumā esot vairākkārt pārrunājis ar Drošības policijas vadību un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Visticamāk būšot jāuzlabo likumi, lai labāk ļautu uzraudzīt skolās notiekošo. Kas tieši tiks mainīts, ministrs pagaidām nestāsta – idejas vēl tikai esot darba procesā.
"Latvijai nelojāls skolotājs, kura mērķis ir mūsu valsts graušana, tajā brīdī, kad inspektors ir klasē, pasniegs visu tieši tā kā vajag. Bet ir instrumenti, lai saprastu, kas ir fasāde un acu aizmālēšana un kas ir reālā situācija skolā," stāsta ministrs.
Uz žurnālista jautājumu, vai būs vajadzīgi grozījumi likumā, Šadurskis atbild apstiprinoši. "Būs vajadzīgi grozījumi. Bet vismaz pašreizējā manas sarunas... Nu, zīmējam savu rīcības plānu. Neprasiet, kamēr plāna nav!"
Šogad Nemirstīgo pulka rīkotāji gājienu grib izvērst plašumā ne tikai Rīgā. To solīts rīkot vēl sešās citās Latvijas pilsētās. Daugavpilī par to atbildīgais iecelts Jurijs Zaicevs no Latvijas krievu savienības, Rēzeknē Vadims Gilis no Vladimira Lindermana partijas Par dzimto valodu, kurš pirms dažiem gadiem publicēja krievu valodā tapušu likumprojektu par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Salaspilī gājienu organizēs Aleksandra Mirska partijas Alternative pārstāve Gaļina Muštavinska, Alūksnē - Latvijas krievu kopienas un Militāro pensionāru biedrības Alūksnes nodaļas pārstāvis Leonīds Konovaļovs. Vēl 9.maijā Nemirstīgo pulks plānots Jelgavā un Aizkrauklē.