Kontrolētā dedzināšana krustugunīs

vispār tiešām ir izplatita pasaulē cik dzirdēts. tas izreit no tā ka īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ pēc ugunsgrēkiem mežs gan ātri atjaunojas, gan ir labāks , kvalitatīvāks nekā pirms tam. ir diezgan bieži redzets dzirdets par ugunsgrēku pozitivajām sekām ilgtermiņā. rezonanse latvijā ir tieši kūlas ugunsgrēku sakarā kad mums tas ir sodāms pasākums, kad gadiem ilgi ir būrēts ka dabai tas tik nāk par sliktu. un pēkšņi tas viss izrādās meli. gadiem ilga propoganda vienā mirklī tiek ieslaucita podā. tāpec tāds satraukums. jo daudzi vel svēti tic, daudzi propogandā iesaistitie nav gatavi atzīt ka viņi klaji meloja....

Stāsts nav par metodi, bet par ES naudas izkrāpšanas shēmu. Paši projektē, paši bauda un paši saņem naudu. Lai sasniegtu tādu pat daudzveidību ir cita metode, kas neprasa papildus līdzekļus. Audzi retina, ciršanas atliekas sadedzina. Retinot iegūst koksni, kas sedz visas izmaksas plus iespējams pat peļnu. Daudzveidības uzturēšanai: augiem vairāk gaismas, ciršanas atlikuma dedzināšanas vietās- sugu maiņa. Ja DAP nemāk apsaimniekot mežus un nodrošināt bioloģisko daudzveidību, tad tie jānodod LVM pārziņā, kur strādā mežsaimniecības speciālisti. Projekta autoru teiktais, ka samazinās šī daudzveidība, liecina tikai par vienu: esošā vides pārvaldība nav efektīva. Vides ministrija savulaik saņēma no Meža ministrijas rezervātu, nac. parku platības, kurās bija līdz tam nodrošināta bioloģiskā daudzveidība. Kā jau teicu- ja bioloģiskā daudzveidība mazinājusies, tad to nevar atgūt ar dedzināšanu, jāmaina vides pārvaldības forma- jāatgriež meži tiem, kam pietiek prasmes tos apsaimniekot.