50 kilometru attālumā no mūsu robežsargu posteņiem Ostrovas pilsētā Krievija veido vienu no plašākajām aviobāzēm šajā reģionā. Tur jau nogādāti gandrīz 20 helikopteri, kurus var uzskatīt par modernākajiem, ātrākajiem un arī dārgākajiem pasaulē. Viena tāda lidaparāta cena ir pielīdzināma visam pagājušā gada Latvijas aizsardzības budžetam. Militāristi uz Krievijas aktivitātēm raugās ar bažām. Mūsu aizsardzības sistēmas nav gatavas, lai pamanīt šādus helikopterus, jo tie lido pārāk zemu, lai tos redzētu šobrīd strādājošie radari.
Tikmēr Lielvārdē bāzējas Latvijas gaisa spēku vienība. Tās aprīkojums gan ir krietni pieticīgāks – četri helikopteri, kas paredzēti glābšanas darbiem uz sauszemes un jūrā. Latvijas armijai lidaparātu, ar kuriem būtu iespējams dot bruņotu triecienu, nav.
Aviācijas eskadriļas komandieris ar lepnumu izrāda Latvijas gaisa spēku ekipējumu, ko iespējams ievietot vienā nelielā angārā. Tie ir Krievijas ražojuma helikopteri. Jaunākais būvēts ap 2000.gadu. Pārējie vēl deviņdesmitajos.
Nesen Latvijas gaisa spēki trenējušies arī ar vecajām lidmašīnām. Nu tās noliktas ekskursantu apskatei, jo tehniski un morāli novecojušas. Mūsu armijas gaisa kuģu parks ir 4 lielie MI – 17 un divi nelieli helikopteri MI-2, kas šobrīd atrodas kapitālajā remontā.
NBS Aviācijas eskadriļas komandieris, majors Armands Špillers: "Meklēšanas dežurās mēs esam visu laiku. Darba laikā līdz 17.00 esam 20 minūšu gatavībā, ārpus darba laika 90 minūšu attiecīgi arī sestdienās un svētdienās. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem."
Gaisa spēku uzdevums nav uzbrukt. Viņi piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās. Līdz slimnīcām Rīgā palīdz nogādāt smagāk cietušos. Helikopteri nesen aprīkoti ar īpašām meklēšanas ierīcēm, kas redz siltus priekšmetus un palīdz meklēšanas darbos sliktos laika apstākļos un tumsā. Vienas ierīces cena aptuveni miljons latu. Iepirktas tādas četras. MI-17 maksimālais lidošanas ātrums ir 250 kilometri stundā. No Liepājas līdz nosēšanās laukumam Gaiļezera slimnīcā Rīgā varot atlidot nedaudz vairāk kā stundas laikā. Uz borta vieta 19 cilvēkiem. Vienā stundā lidaparāts patērē 800 litrus degvielas un ar pilnu bāku var nolidot 2,5 stundas. Lai gaisa spēki strādātu ar pilnu jaudu – būtu nepieciešamas sešas ekipāžas. Šobrīd nokomplaktētas četras.
"Kad sākas pavasari tad mēs aktīvāk atbalstām citus spēku veidus. Piemēram, šonedēļ divreiz bijām Ādažos. Vienreiz ar SUV strādājām tā kā ir ko darīt. Nākamnedēļ būs divas dienas ar jūrniekiem. Tad kājnieku skola Aluksnē. Un vēl plus pašiem treniņlidojumi," par gaisa spēku ikdienu stāsta Špillers.
Ukrainas iedzīvotāju filmētajos kadri no pirmajām Krievijas armijas iebrukuma dienām bija redzami helikopteri zemā lidojumā virs koku galotnēm devās Krimas virzienā. Šeit redzamie gan nav paši dārgākie un modernākie, kas Krievijas armijas arsenālā pieejami. MI 26 ir ierindas kaujas mašīnas.
Krietni modernāki helikopteri bāzēti vien 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. “Ostrova 5” karaspēka bāze saglabājusies vēl no Padomju laikiem. Pēdējos gadus stāvējusi tukša. Bet šobrīd Krievija nolēmusi to atjaunot. Pēc kārtas piecpadsmitā aviācijas bāze, kur pēc gada vai diviem būs nobāzēti 100 lidaparāti.
Kā skaidro atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš - to taktiskais uzdevums - iebrūkot pretinieka teritorijā sniegt atbalstu sauszemes karaspēkam: "Kaujas helikopteri komplektā ar kravas helikopteriem var tikt izmantoti aeromobilām operācijām. Tas nozīmē, ka paceļas gaisā no viena lidlauka, pārlidojam aizsardzības kaut kādas robežas, vai valsts robežas, nosēžamies pretinieka teritorijā, izkraujam kravu – kaujiniekus un aizlidojam. Kaujas helikopteri vajadzīgi, lai segtu visu šo te operāciju."
K 52 jeb saukts arī ALIGATOR, kas šobrīd ir pasaulē viens no ātrākajiem, lido ar ātrumu virs 300 kilometriem stundā. To korpuss ir īpaši droši pret lodēm. Lidaparāti ar savām raķetēm spējīgi iznīcināt tankus un bruņmašīnas. Īpašu stabilitāti pat lidojot spēcīgas vētras laikā un manevrētspējas nodrošina divi rotori, kas katrs griežas savā virzienā. Krievijas Federācija ik gadu savam militāri rūpnieciskajam kompleksam pasūta aptuveni 20 šādus helikopterus. To darbības radiuss ir aptuveni 500 kilometri. Tātad Ostrovas bāze ir tiešs drauds Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andris Kudors uzskata, ka Krievijas pusei jāuzdod jautājumi: "Ja politiskā līmenī viņi runā, ka viņi vēlas labas pragmatiskas attiecības, tad kas ir šie mājieni ar bruņoto spēku kontingenta palielināšanu pie Latvijas robežām? Arī ar šo helikopteru bāzi. Tas ir jautājums, ko Krievijas grib ar šo teikt. Un šiem jautājumiem ir j;aizskan diplomātiskā līmenī. Mums nav jākautrējas runāt, par to, kas notiek pie mūsu robežām. Tā ir mūsu darīšana."
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija): "Baltijas pusē esam uz aizsardzību orientēti savos militāros objektos un savās militārās struktūrās. Tad katrā ziņā otrā pusē robežai mēs redzam gan taktiskās raķetes, kas var nest kodollādiņus, gan uzbrukuma helikopterus. Tie visi ir uzbrukuma ieroči. Uz jautājumu parasti – kāpēc šeit ir vajadzīgi uzbrukuma ieroči atbilde ir – mēs ķersim teroristus."
Latgales pusē gaisu pēta pirms 11 gadiem uzbūvētais Audriņu radars un ik pa laikam no Šauļiem gaisā paceļas NATO iznīcinātāji no lidlauka Lietuvā. Tomēr militāristi uzskata, ka pēc šīs aviobāzes izveidošanas Latvijai nopietni jādomā kā stiprināt izlūkošanu pierobežā. Krievijas jaunās paaudzes helikopteri kaujas uzdevumos dodas zemā lidojumā - ne augstāk par koku galotnēm. Un tik zemu lidojošus objektus Latvijas NATO radars nespēj uztvert. To apliecina atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis Gundars Ābols: "Latvijā jau vispār šobrīd tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav. Ja mēs ņemam vērā šādu apstākli, tad šis helikopteris īstenībā varētu lidot nebaidoties, ja mums nebūtu NATO gaisa iznīcinātāji kas atrodas Šauļos. Praktiski, ja nav šo te pretgaisa aizsardzības sistēmu kas spēj vienlaikus sekot un identificēt un vest kauju ar 10 līdz 12 objektiem vienlaikus tad mēs esam kā bez rokām. Mūs vienkārši no gaisa nospiedīs."
Sanāk tā – ja šobrīd NATO lidmašīnas tajā brīdī nav gaisā un nevēro pierobežas teritoriju, tad viņi arī var pa nakti aizlidot līdz Daugavpilij, piezemēties, izsēdināt desantu un neviens viņus neredzēs?
"Teorētiski es šādu situāciju neizslēdzu, jā. Pašreizējā brīdī eksistējošais ekipējums, kas bruņoto spēku rīcībā ir - mēs to nespējam fiksēt, ja viņš ir pietiekami zemu lidojošs," stāsta Ābols.
Šobrīd zināms, ka Latvijas armija plāno iepirkt lietotas kaujas bruņmašīnas no Lielbritānijas. Bijušie militāristi spriež, ka tās kalpos kā bāze pretgaisa aizsardzības raķetēm, ko tuvākajā laikā Latvijas armija varētu iegādāties, lai stiprinātu mūsu pierobežas aizsardzību. Un steidzami jāveido jauns gaisa radaru tīkls.
"Tās varētu būt raķetes zeme – gaiss. Kuras būtu uzmontētas uz platformas ar lielu caurejamības resursu. Kuri varētu izvietot iespējami draudīgās vietās uz iespējami draudīgiem virzieniem. Otra lieta – tie ir agrās atklāšanas elektroniskās ierīces, kuras ļautu atpazīt zemi lidojošos helikopterus, kuri mēģina šķērsot mūsu robežu," skaidro atvaļinātais kapteinis M.Vērdiņš.
"Ir jāuzlabo patreizējās gaisa novērošanas sistēmas iespējams papildinot viņas ar zemā lidojuma radariem kas spēj konstatēt so te pacelšanās brīdi. Plus iespējams pasīvie radari, kurus atklāt nevar arī iespējamās pretinieka radara dislokācijas iekārtas un rotams pašu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Vai tas ir iespējams mums vieniem pašiem es stipri šaubos jo šīs sistēmas ir pārāk dārgas, lai pat trīs Baltijas valstis to atļautos bet kopā ar NATO un ASV sabiedrotajiem noteikti, ka mēs to varam izdarīt," noslēdz atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis G.Ābols.