Azerbaidžānai nule, izmantojot Krievijas pašreizējo vājumu, izdevās pēkšņi un ātri atrisināt desmitgadēm ilgušo, no Padomju Savienības mantoto un Krievijas uzturēto teritoriālo konfliktu ar Armēniju, atkarojot strīdīgās Kalnu Karabahas teritorijas. Šajā konfliktā latviešiem ir daudz kas pazīstams, vienlaikus tas neatvieglo šī konflikta izprašanu, kāpēc?
Latvijā ir pietiekami aktīvas gan armēņu, gan azerbaidžāņu kopienas, un 2020. gada vasarā, kad karadarbība saasinājās iepriekšējo reizi, varēja vērot, cik aktīvi abas puses, arī šo valstu diplomātiskais korpuss, cenšas izstāstīt savu stāstu. Un šīs atblāzmas labi parādīja, ka abām pusēm uz šo konfliktu ir nesavietojami skatījumi – katrai ir savi ļoti stipri argumenti, emocijas un vēsturiskais redzējums, pie kā puses arī paliks, un naids starp abām tautām ir ļoti izteikts.
Nav mazsvarīgs faktors, ka juridiski Kalnu Karabaha atrodas Azerbaidžānas teritorijā, un, ja runājam par teritoriālo vienotību, par valstu robežu nemainību, kas īpaši šobrīd tiek uzsvērts Ukrainas kontekstā, tad tā ir Azerbaidžānas teritorija, tāpat kā katrs kvadrātkilometrs Latvijas teritorijas. Tāpēc no tāda aspekta bija skaidrs, ka agri vai vēlu tas notiks [Azerbaidžāna atgūs Kalnu Karabahu].
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!