Tikšanās laikā tika apspriesti Baltijas jūras reģionam un Eiropas Savienībai aktuāli jautājumi - Vācijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē, finanšu un ekonomiskā situācija Eiropā, tostarp, ES daudzgadu budžeta sagatavošana, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politika, kā arī enerģētikas politikas jautājumi.
"Pirms 72 gadiem 1939.gada augustā Hitlers un Staļins izlēma Baltijas valstu likteni tām aiz muguras un uz 50 gadiem mēs pazudām no Eiropas kartes. Tagad, kad mēs atzīmējam neatkarības atjaunošanas 20 gadadienu, ir patiess prieks un lepnums par to, ka Baltijas valstis plecu pie pleca ar Vāciju kopīgi izlemj Baltijas jūras reģionam un visai Eiropai svarīgus jautājumus," uzsvēra Ģ.V.Kristovskis.
Viņš norādīja, ka šī sadarbība ir vērsta uz pagātnes seku novēršanu, attīstības un tautas labklājības līmeņu atšķirību likvidēšanu Baltijas jūras reģionā. Latvijas ārlietu ministrs Vācijai novēlēja veiksmīgu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē.
Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervele uzsvēra, ka Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru dialoga formāts ir laika gaitā apliecinājis savu nepieciešamību un efektivitāti. Šis dialogs pierāda, ka Vācija piešķir lielu nozīmi gan attiecībām ar Baltijas valstīm, gan arī sadarbībai Baltijas jūras reģionā kopumā. "Vācija nešķiro Eiropas partnervalstis pēc lieluma", konstatēja Vācijas diplomātiskā dienesta vadītājs.
Ģ.V.Kristovskis izteica atbalstu Vācijas, Francijas un citu ES valstu centieniem, kas vērsti uz finanšu situācijas un eirozonas stabilizāciju.
Attiecībā uz ES daudzgadu budžeta sagatavošanu Latvijas ārlietu ministrs pauda stingru nepieciešamību virzīties uz taisnīgu tiešo maksājumu Kopējās lauksaimniecības politikas jomā.
Saistībā ar septembrī Varšavā paredzēto Austrumu Partnerības valstu samitu, Ģ.V.Kristovskis akcentēja nepieciešamību turpināt attīstīt šo svarīgo iniciatīvu, piedāvājot attiecīgajām valstīm pietiekamus stimulus, lai tās turpinātu tuvināties ES un iet reformu ceļu. Vienlaikus no Austrumu Partnerības valstis ir jāaicina sekot Eiropas demokrātiskām vērtībām, tirgus ekonomikas un tiesiskas valsts principiem.
Ministri pārrunāja arī tādus starptautiskās politikas jautājumus kā situāciju Lībijā, attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju, norises Rietumbalkānos u.c aktuālas tēmas.
Ārlietu ministrs Kristovskis ielūdza Baltijas valstu un Vācijas kolēģus uz nākamo tikšanos Latvijā nākamgad.