Kuldīgu cildina par Eiropas un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu

Kuldīga šonedēļ bagātāka ar kārtējo atzinību par savas unikālās vecpilsētas vēsturiskā centra kultūras vērtību saglabāšanu — trešdien, 4.maijā tās Rātslaukumā svinīgos apstākļos tika atklāta Eiropas mantojuma zīme. Šo pēc Francijas kultūras un komunikāciju ministrijas ierosinājuma nodibināto un Eiropas komisijas atbalstīto apbalvojumu piešķir, lai popularizētu kultūras mantojuma vietu, pieminekļu, dabas un pilsētbūvniecības pieminekļu, materiālo un nemateriālo, tradicionālo un mūsdienu kultūras vērtību saglabāšanu.

Eiropas mantojuma zīme piešķirta tādām vispāratzītām kultūras vērtībām, kā Avinjonas Pāvesta pils Goda pagalms (Francija), Atēnu Akropolei Grieķijā, Kapitolijas laukumam Romā un citiem līdzvērtīgiem objektiem. Latviju šajā sarakstā pārstāv Rundāles pils un Rīgas vēsturiskā centra panorāma un siluets, tagad arī Kuldīgas vecpilsēta. Šī zīme ir līdzvērtīga Eiropas mēroga _UNESCO _atzinībai, katrā valstī var būt ne vairāk, kā četri ar šādu atzinību novērtēti objekti.Kuldīga jau vairākus gadus strādā, lai izpelnītos godu tikt iekļautai _UNESCO _Pasaules mantojuma sarakstā, un šis darbs ir vainagojies ar pirmajiem panākumiem – pērn tepat Rātslaukumā tika atklāta plāksne, kas apliecina Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā ierakstīšanu _UNESCO _Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu sarakstā. Pilnīgu iekļūšanu tajā Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa Dienai prognozēja tuvāko gadu laikā. Uz Eiropas mantojuma zīmes atklāšanu bija pulcējušies daudzi kuldīdznieki, kurus par pietāti pret savas pilsētas vēsturi un pūlēm tās kultūras vērtību saglabāšanā cildināja Kuldīgas vecpilsētas patronese, kultūras ministre Helēna Demakova (TP), bijušais Kuldīgas mērs, tagad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Ka šī atzinība būs stimuls Latvijas sadarbības kultūras jomā veicināšanai ar citām Eiropas valstīm, nešaubījās Francijas vēstniecības Latvijā kultūras padomnieks, Francijas Kultūras centra direktors Žans Luī Lepretrs.Eiropas Mantojuma zīme Kuldīgas vēsturiskajam centram piešķirta, ņemot vērā tās vecpilsētas unikalitāti, kurā lieliski saglabājies nepārveidots viduslaiku plānojums, ir izcila XVII — XIX gadsimta koka apbūve, kādas citviet Eiropas ziemeļos vairs nekur nav. Vēstures pieminekļa, Kurzemes kādreizējās (1595.—1618.) galvaspilsētas teritorijā ietilpst arī Eiropā platākais (249 metri) ūdenskritums Ventas rumba, viens no mūsu kontinenta garākajiem (164 metri) sarkano ķieģeļu tiltiem, kas būvēts pirms 124 gadiem un pašlaik tiek rekonstruēts. Kuldīga savulaik bijusi arī Hanzas savienības locekle.