Četru soļu scenārijs
Pirmais no četriem soļiem paredz, ka no 7. aprīļa (14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 400 jaunus saslimšanas gadījumus) tiks atļauta interešu un profesionālās ievirzes izglītība un amatierkolektīvu darbība ārtelpās grupā līdz desmit cilvēkiem, profesionālās un augstākās izglītības sektorā profesionālās kvalifikācijas iegūšanai telpās – līdz pieciem cilvēkiem. Otrais solis, kas varētu tikt sperts aprīļa beigās, ļautu atvērt durvis individuāliem apmeklējumiem muzejos, bibliotēkās un kultūrvietās, paredzot 25 kvadrātmetrus vienai personai. Trešais solis būs iespējams tad, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs nepārsniegtu 250 jaunus saslimšanas gadījumus. Tad tiktu dota zaļā gaisma brīvdabas pasākumiem (auto/laivu) ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu. Ceturtais etaps iestātos pie rādītāja 200, kad tiktu dota atļauja rīkot plašākus pasākumus ārtelpās. Savukārt pie piektā soļa varētu nonākt, kad tiktu sasniegts zemas saslimstības līmenis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Detalizētāk analizējot, iekštelpās var sākt rīkot pasākumus, kad jaunu saslimušo skaits nepārsniedz 150. Arī tad apmeklētāji nedrīkstētu pārsniegt 33% (līdz 300 cilvēku) no platības, nosakot personalizētas sēdvietas, veicot apmeklētāju uzskaiti un ievērojot drošo protokolu. Laukā varētu pulcēt 500 cilvēku lielu auditoriju ar tādiem pašiem noteikumiem kā telpās. Ja epidemioloģiskie rādītāji nokristos līdz 100 jauniem inficētajiem uz 100 000, tad telpās varētu sanākt kopā līdz 500 (50% no platības), bet laukā – līdz 1000 apmeklētāju. Rādītājam noslīdot līdz 50, telpas drīkstētu izmantot par 75%, laukā – pulcināt līdz 5000 cilvēku vai pat bez ierobežojumiem. Visos posmos gan būs jāievēro drošais protokols, uzsvēra Vilsone.
Zema riska pasākumi
Šobrīd gan tiek izvērtēta arī cita iespēja iekustināt kultūras jomu. Nozares neformālā darba grupa ir izanalizējusi citu valstu pieredzi, lai mēģinātu to pārnest arī uz Latviju. Tas ļautu ik pasākumu rīkot, izvērtējot individuālos riskus. Piemēram, Vācijā tas tiek darīts, piesaistot zinātniekus. Berlīnes filharmonijā, ņemot vērā viņu ieteikumus, 20. martā tika rīkots koncerta ''pilotprojekts'', aizpildot 42% telpas un nodrošinot labu gaisa ventilāciju. Pirms tam visiem apmeklētajiem uz vietas bija jāveic ātrais antigēnu tests.
Ja neizdotos saslimstības rādītājus samazināt tik ātri, kā vēlētos, šāds risinājums ļautu organizēt zema riska pasākumus, kuros būtisks akcents būtu ne tikai negatīvi testi, bet pastiprināta uzmanība tiktu pievērsta arī apmeklētāju izvietojumam un blīvumam, norises laikam un ilgumam, starpbrīžiem, ventilācijai, atzina Vilsone. Iespējams, varētu sarīkot arī teātru pirmizrādes un koncertus, atļaujot piedalīties nelielai profesionāļu un kritiķu auditorijai (no 20 līdz 30 cilvēkiem), lai aktieriem un citiem radošajiem būtu skatītāju klātbūtnes sajūta.
Neformālās darba grupas pārstāvis un Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš rosināja nevis gaidīt, kad nokritīsies kumulatīvie līmeņi, un tikai tad domāt par nozares atvēršanu, bet neizniekot laiku un neizslēgt iespēju organizēt atsevišķus pasākumus, tādējādi nonākot arī pie konkrētiem ieteikumiem, kā kultūras jomai Covid-19 apstākļos funkcionēt.
''Mēs jau tagad atlasījām 11 būtiskus faktorus, kas būtu jāievēro. Tostarp – izmantot testus daudz plašāk, arī ātros,'' teica Voldiņš.
Procesi pārāk lēni
Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis vērsa uzmanību uz izskanējušo publisko informāciju, ka no 15. jūnija cilvēki varēs doties ceļojumos Eiropas Savienības teritorijā tad, ja viņi varēs uzrādīt potēšanās polisi vai negatīvu testu.
Kāpēc tādā gadījumā to pašu nevar attiecināt uz kultūras pasākumiem? ''Mums straujākā tempā jāiet uz priekšu, lai mēs tiktu pie kaut kādas attīstības,'' mudināja Rubenis.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ir piesardzīgs attiecībā uz izņēmumiem. ''Valdībai pārmet neizlēmību un mētāšanos, kas rada neizpratni sabiedrībā. Tai pašā laikā tā ir noteikusi šo luksofora principu un konkrētus soļus, balstoties uz noteiktiem epidemioloģiskajiem rādītājiem. Mūsu uzdevums ir tos sasniegt, nevis pastiept uz vienu vai otru pusi, kā to mēģina darīt nozaru ministrijas. Tas rada sadrumstalotības izjūtu un pārpratumus. Ja var pieļaut izņēmumus, tad pavisam nelielus, piemēram, kritiķu klātbūtni pirmizrāžu nodošanas reizēs,'' teica ministrs.
Runājot par nozares vakcinācijas procesu, Vilsone informēja, ka KM ir pieteikusi divas prioritārās kultūras un mediju darbinieku grupas: pirmajā iekļautas 1600 personas, otrajā 4790.