Ar Kultūras ministriju LKDAF esot līdzīgs viedoklis, ka šādas pensijas ir jāsaglabā, taču ar Labklājības ministriju šajā ziņā "esam katrs savā ierakumu pusē", sacīja Misēvičs.
Viņš norādīja, - ja mainīsies līdzšinējā kārtība par izdienas pensijām un kādu iemeslu dēļ kultūras darbinieks nevarēs kvalitatīvi veikt savu darbu, faktiski cilvēks paliks bez iztikas līdzekļiem, viņam nāksies lūgt pabalstus.
Tuvākajā laikā notiks LKDAF padomes sēde, uz kuru tiks aicināti ministriju pārstāvji, kultūras darbinieki. "Ja mūsu prasības netiks ņemtas vērā, nekas cits neatliks kā iziet ielās," sacīja Misēvičs.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija sagatavojusi vairākus priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, rosinot paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem.
Paužot savu viedokli izdienas pensiju jautājumā, Kultūras ministrija jau iepriekš norādījusi, ka pastāvošo kārtību vajadzētu mainīt tikai tad, ja jaunais risinājums ir labāks par esošo. Izdienas pensijas kultūras darbiniekiem ir svarīgs sociālā nodrošinājuma elements, jo pie pašreizējās atalgojuma politikas valstī, kad kultūras darbinieki jau tā saņem vienu no zemākajiem atalgojumiem, sociālo garantiju mehānisma atcelšana, nepiedāvājot neko tā vietā, nav pieļaujama.
LKDAF un Kultūras ministrijai ir vienots uzskats, ka izdienas pensijas kultūras darbiniekiem ir jāsaglabā un likums par valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijām ir jāatstāj tāds, kāds tas ir patlaban, jo tajā vairs nav nekā īsināma.
Patlaban izdienas pensiju saņem nedaudz vairāk kā 150 kultūras darbinieki, kuri mēnesī saņem no 150 līdz 200 latiem. Kultūras darbinieku izdienas pensijas ir tik niecīgas, ka tās nekādā veidā neapdraud budžetu, līdz ar to var droši minēt, ka to likvidēšana neatrisinātu budžeta konsolidācijas jautājumu, akcentēja LKDAF priekšsēdētājs.