Kultūras ministrijas darba grupa: Operai jābūt labas pārvaldības paraugam

gada. «Galvenie konstatējumi ir, ka pēdējos piecos gados Operas darbībā nav bijušas nozīmīgas svārstības: ir visu laiku zināmi riski saglabājušies. Darbības pasliktinājums bija pēc krasā finansējuma samazinājuma 2009.gadā, bet ir veikti stabilizācijas pasākumi, kas ļāvuši daļēji kompensēt finansējuma samazinājumu,» klāstīja U.Lielpēters. Noskaidrots, ka kreditoru prasību apjoms, salīdzinot ar 2007.gadu, ir pieaudzis par 2,11 procentiem, savukārt debitoru saistību apjoms ir samazinājies trīs reizes (par 74,14 procentiem), bet laikā no 2009. līdz 2011.gadam nav būtiski mainījies. Secināts, ka Operas vadība veic darbības kreditoru parādu atdošanai. Operas pašas ieņēmumi kopš 2007.gada ir samazinājušies uz pusi, taču tas noticis galvenokārt tādēļ, ka 2009.gadā krīzes iespaidā krasi krities piesaistīto ziedojumu apjoms. Taču tagad tas atkal sācis pieaugt. Pēdējos desmit mēnešos Operas finanšu tendence esot samērā stabila, jo «pēc krasajiem budžeta samazinājumiem 2009.gadā veikto taupības pasākumu rezultātā stāvoklis uzlabojies, bet ne tik daudz, kā mums būtu gribējies,» teica U.Lielpēters.Komisija arī konstatējusi, ka 2011.gadā pieaudzis Operas saistību apjoms, tajā skaitā šā gada decembrī noslēgti autoratlīdzības līgumi ar Operas štata darbiniekiem par 52 596 latiem. «Konstatēts, ka Opera nopietni veido izrāžu māksliniecisko plānu un domā par mārketinga pasākumiem, bet nepietiekami tiek runāts par izrāžu ekonomisko atdevi un tā netiek pietiekami precīzi plānota. Vajadzētu arī padomāt par turpmākās rīcības scenārijiem, ņemot vērā iespējamos ekonomiskās situācijas attīstības variantus,» norādīja U.Lielpēters.Darba grupa konkrēti ieteikusi: pirmkārt, turpināt taupības pasākumus, tajā skaitā pārskatīt darba algas fonda izlietojumu īpaši piemaksu daļā; otrkārt, Operai jānodrošina pilnu katras izrādes izmaksu uzskaiti un stratēģisko finanšu plānošanu: jābūt skaidram, kurā brīdī izrāde sāk sevi atpelnīt, cik izrādes ir nepieciešamas, un cik biļešu ir jāpārdod; treškārt, jādomā par labas pārvaldības tradīciju nostiprināšanu Operā, arī par izmaiņām normatīvajos aktos.Kā uzsvēra kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomnieks Ints Dālderis, «šī ir informācija, kurai bija jābūt komisijas rīcībā, kad bija jālemj par turpmāko vadību. Diemžēl mūsu rīcībā tādas informācijas nebija, vienkārši bija stāsti, ka viss ir apmēram kārtībā.» Pēc viņa teiktā, šobrīd īstermiņa kreditoru kopsumma par norēķiniem ar piegādātājiem ir 213 tūkstoši latu un ir 181 tūkstošu latu nodokļu parāds (30.novembrī), kopā ap 400 tūkstošu latu parādu saistības. «Diemžēl mēs vēl neieguvām visu informāciju par kopējo saistību apjomu, kādas opera ir vispār uzņēmusies,» norādīja I.Dālderis.Kreditori šobrīd nav ierosinājuši pieprasīt Operas maksātnespēju, taču ilgtermiņā (arī pagājušā gada revidentu ziņojumā) ir redzams, ka bez ārējās palīdzības Operai būs ļoti sarežģītu norēķināties par parādiem, uzsvēra I.Dālderis. Tāpēc ir svarīgi «noskaidrot, ko var izdarīt par pašreizējo finansējumu, un ko nevar. Kādi ir riski? Vai finansējums ir maksimāli efektīvi izmantots? Šajās dienās par to ir radušies vairāki jautājumi, arī par repertuāra veidošanas politiku: ko iestudēt, kāpēc iestudēt un kas to darīs? Kur tam ir ekonomiskais pamatojums? Tas tiešā mērā ir saistīts ar Operas pārvaldības modeli un uzraudzību, lai atkal nenonāktu mīnusos, kādos šobrīd atrodas Opera. Ekonomiskajam pamatojumam jābūt visam, ko dara Operā,» norādīja I.Dālderis.Savukārt ministre norādīja, ka tas, ko darba grupa izdarīja četrās dienās, valsts sekretārei bija jādara regulāri. «Tāpēc es saskatu nolaidīgu pienākuma pildīšanu,» uzsvēra ministre. «Es uzskatu, ka Operai ir jābūt paraugam labā pārvaldībā. Opera ir mūsu vizītkarte, visi redz Operas sasniegumus un visa kultūras joma uz Operu skatās kā uz labas pārvaldības paraugu. Bet man ir jāsaka, ka diemžēl, labas pārvaldes Operā līdz šim nav bijis kaut vai tikai tāpēc, ka neievēro finanšu disciplīnu. Viens laikus nenomaksāts rēķins var nest draudus visai Operai, un tajā strādā 600 darbinieki. Es uzskatu, ka steidzīgi jāmaina principi, kādā veidā tālāk darbosies opera,» pauda kultūras ministre.«Par to, lai Operā lietas sakārtotu, atbildīgs ir Andrejs Žagars. Tāpēc trīs mēnešu laikā ir vajadzīgs neatkarīgs, padziļināts audits: finanšu un funkcionālais. Vienreiz ir jāsaprot, cik tas maksā, ja gribam šādu operu un vai to šodien varam atļauties? Nav tikai: «es gribu!» Otrkārt, ir vajadzīgi likuma grozījumi, lai Operas valdē būtu trīs cilvēki, kas sadala atbildību. Viens cilvēks un nav saskaņotas atbildīgas rīcības arī noved pie sliktās pārvaldības. Noteikti arī nepieciešama sabiedriskā uzticības padome, lai rūpīgi sekotu Operas darbam. Šādas uzticības padomes ir arī citās pasaules Operās, jo sabiedrība ir tā, ka bauda Operas produktu. Kontrolei jā būt daudz lielākai, nekā tā ir šobrīd,» piebilda Ž. Jaunzeme-Grende. Kā vienu no labas uzņēmuma pārvaldības trim principiem viņa minēja arī: neieņemt vadošu amatu vairāk nekā 10 gadus.I.Dālderis uzsvēra, ka rīcībspējīga padome, kas ne tikai konsultē, bet arī pieņem lēmumus, varētu risināt arī interešu konflikta gadījumus un neviennozīmīgi vērtējamas situācijas. Piemēram, Operā šā gada decembrī ar Operas administrācijas algotiem darbiniekiem ir noslēgti vairāki autoratlīdzības līgumi par radošu darbu apmēram 60 000 latu vērtībā. Operas administrācija pati lemj, kas iestudēs, ko iestudēs un cik par to saņems. «Te jābūt sabiedriskais kontrolei, lai novērstu aizdomas, ka viens no iemesliem, kādēļ Operā ir šāds finansiāls stāvoklis, ir necaurspīdīgais radošo darbu piešķiršanas veids,» norādīja I.Dālderis.Kā zināms, iepriekšējais audits, kas notika šā gada vasarā, konstatēja, ka finanšu līdzekļu ekonomija būtu iespējama, atsakoties no pastāvīgo piemaksu finansēšanas Operas vadībai. Kā konstatēts auditā, šo LNO noteikto pastāvīgo piemaksu summa atsevišķos gadījumos pārsniedz 60 procentus no attiecīgo darbinieku mēnešalgas. Kā preses konferencē paskaidroja U.Lielpēters, piemaksu kopapjoms, kuru varētu ietaupīt, ir nedaudz virs 92 tūkstošiem latu. «Tas ir tieši tas, kāpēc biju šaubīga par komisijas slēdzienu, jo tās darbā tas netika apskatīts,» norādīja kultūras ministre.