Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos. Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris. Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. "Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības," skaidro J. Asaris.
Vairāki Dienas uzrunātie nekustamo īpašumu speciālisti norādīja, ka vērtīgo ēku īpašnieki tās mēdz turēt kā depozītus, gaidot izdevīgu pārdošanas brīdi, tāpēc neiegulda līdzekļus namu stāvokļa uzlabošanā. RD Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (SC/GKR) atklāj, ka šāda dīkstāve nolaidīgajiem saimniekiem neuzliek nekādus pienākumus: "Patlaban ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek visus objektus, kas atzīti par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, tāpēc tie, kas savus īpašumus neapsaimnieko, var likumīgi izvairīties gan no dubultās nodokļa likmes maksāšanas, gan no administratīvajiem sodiem, ko uzliek pašvaldība."
A. Ameriks pauž neizpratni par Saeimas deputātu nespēju jau vairākus gadus pieņemt grozījumus, kas atrisinātu starp valstiskas nozīmes likumu un pašvaldības saistošajiem noteikumiem radušos pretrunu un tā liktu sarosīties arī brūkošo celtņu saimniekiem. "Izmaiņas ļautu no nodokļa maksāšanas atbrīvot vien tos īpašniekus, kuri savus vēsturiskos namus uztur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, bet pašlaik pašvaldības rokas ir sasietas," atklāj A. Ameriks. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece Anita Kozlovska grozījumu pieņemšanas lēno gaitu skaidro ar likumdevēju šaubām par to, vai VKPAI ir pietiekama kapacitāte atzinumu sniegšanai par visiem kultūras pieminekļiem.
Nepietiekamais valsts atbalsts kultūras pieminekļu īpašniekiem ir viena no problēmām, ko VKPAI pārstāvji min kā iemeslu, kāpēc arhitektūras pieminekļu, kas atrodas sliktā stāvoklī, saraksts gadiem ilgi netop īsāks. Pērn no teju 900 aizsargājamiem objektiem, kas atrodas kritiskā stāvoklī, neatliekami glābšanas darbi par valsts finansējumu veikti vien 70 celtnēm. Kūtri tiek apgūti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, un, pēc vēsturiskā mantojuma speciālistu domām, arī nodokļu politika kultūras mantojuma saglabāšanai nav pietiekami draudzīga.
Dažas pašvaldības, tostarp Rīga un Jūrmala, piešķir 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, ja valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saimnieki tos saveduši kārtībā un uztur atbilstoši VKPAI norādījumiem. Tā domnieki cenšas motivēt pārvaldītājus sakārtot savā atbildībā esošos pilsētas sejas vaibstus.
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!