"Pēdējo trīs gadu laikā Kurzemes reģionā 67 kilometru garumā asfalta ceļiem esam veikuši vienkārtas virsmas apstrādi, tādējādi paildzinot ceļa seguma kalpošanas laiku. Tostarp šāgada pirmajos septiņos mēnešos šie darbi īstenoti 13 kilometru kopgarumā. Savukārt šīs vasaras laikā vairākiem autoceļu posmiem tiks sakārtotas ūdens atvades sistēmas – šos darbus īsteno tajos ceļu posmos, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība," Kuldīgā tiekoties ar vairāk nekā 25 Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem, uzsvēra va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Ceļš kalpos ilgāk
Kopumā Kurzemē ir 2232 kilometri valsts autoceļu ar melno jeb asfalta segumu, kā arī 2473 kilometri autoceļu ar grants segumu, uz kuriem ikdienā LAU veic uzturēšanas darbus, nodrošinot to caurbraucamību visa gada garumā. Tam šogad ir atvēlēti 11 miljoni eiro. R. Nešpors informēja, ka šāgada septiņos mēnešos Kurzemē uz asfalta seguma autoceļiem saremontētas bedres 48 268 kvadrātmetru platībā un sagaidāms, ka šogad kopumā šo darbu apjoms būs mazāks nekā pērn, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā līdz ar ceļu rekonstrukcijas apjoma palielināšanos valstī kopumā un tostarp arī Kurzemē samazinās sliktā stāvoklī esošo autoceļu ar asfalta segumu apjoms. Pērn kopumā Kurzemē tika saremontētas bedres 66 693 kvadrātmetru platībā, 2016. gadā – 93 435 kvadrātmetru apjomā, bet 2015. gadā – 105 348 kvadrātmetru platībā.
Šogad pirmajos septiņos mēnešos Kurzemē veikta grants seguma autoceļu greiderēšana 10 416 kilometru kopgarumā, autoceļu nomaļu apauguma noņemšana 7873 kubikmetru apjomā, zāles un krūmu pļaušana 10 997 kilometru kopgarumā, kā arī iztīrīti grāvji 23 718 kubikmetru apjomā.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji seminārā norādīja, ka autoceļu remontdarbu sezona šogad sākusies savlaicīgi un aktīvi un kopumā darbi plānoti vairāk nekā 150 objektos visā valstī. Turklāt sākušies arī līdz šim vērienīgākie darbi uz valsts vietējās nozīmes grants ceļiem. "Šis ir gads, kad grants ceļu sakārtošanā ieguldīsim vēsturiski lielākās investīcijas. Jau 17 valsts vietējo autoceļu posmos ir pabeigti remontdarbi, no tiem deviņos posmos veikta dubultā virsmas apstrāde. Savukārt augustā īstenos darbus tajos vietējo autoceļu posmos, kur plānota grants seguma atjaunošana. Nozīmīgi darbi šogad plānoti arī Kurzemē, īpaši ņemot vērā, ka panākts papildu finansējums, paredzot dubultās virsmas uzklāšanu, grants seguma atjaunošanu un citus darbus," uzsvēra ministrijas pārstāvji.
"Lai uzlabotu darba efektivitāti, investējam tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu atjaunināšanā un modernizēšanā. Pieņemts stratēģisks lēmums, ka specializēto tehniku nomainām pret multifunkcionālu, uzsvaru liekot uz lieljaudas traktoru izmantošanu, tos aprīkojot ar dažādiem speciāliem agregātiem – piekabināmo greideri, krūmu pļāvēju, sniega lāpstu," pauda R. Nešpors.
Cer uz uzlabojumiem
Skrundas novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Putniņš Dienai pauda, ka pēdējos trīs gados situācija ar Skrundas novada teritorijā esošo autoceļu uzturēšanu un to stāvokli ir vērtējama pozitīvi, piebilstot, ka izveidojusies veiksmīga komunikācija ar SM nepieciešamo darbu plānošanā un īstenošanā. "Būtiski, ka darbi ne tikai tiek plānoti, bet vērojama pieturēšanās pie nolemtā, līdz ar to arī darbi virzās uz priekšu," pauda pašvaldības pārstāvis, piebilstot, ka būtisks progress arī noticis jautājumā par reģionālā autoceļa P116 Kuldīga–Skrunda–Embūte nākotni, – saņemts solījums šā autoceļa pilnīgu rekonstrukciju īstenot 2020. gadā, kad tam tiks paredzēts nepieciešamais finansējums.
G. Putniņš pozitīvi vērtē arī ikdienas sadarbību ar LAU vietējo nodaļu, kuras speciālisti operatīvi reaģē gan kritiskās situācijās, novirzot nepieciešamos resursus situācijas normalizēšanai, gan arī ieklausās pašvaldības viedoklī, īstenojot valsts autoceļu uzturēšanas darbus.
Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzsver: novadam būtiska ir sliktā stāvoklī esošā reģionālā autoceļa P114 Priekule – Lietuvas robeža rekonstrukcija, kas iepriekšējā plānošanas periodā bija palicis "aiz strīpas" un līdz ar to arī tam netika piešķirts finansējums rekonstrukcijas īstenošanai. "Tikšanās laikā ar LAU un SM pārstāvjiem tomēr saņēmu solījumu, ka šajā plānošanas periodā šā autoceļa rekonstrukcija tiks noteikta kā prioritāra, līdz ar to mums ir cerība, ka šis novadam būtiskais ceļš tiks sakārtots," norādīja V. Jablonska. Šā ceļa turpinājumā Lietuvas pusē tiekot plānota tilta rekonstrukcija, tāpēc lietuvieši interesējušies par tā rekonstrukcijas plāniem Latvijas teritorijā. Saņemtais solījums par ceļa P114 sagaidāmo rekonstrukciju būšot pozitīvs signāls kaimiņiem.
"Šobrīd jūtams, ka ir vēlme sakārtot autoceļus, un to atzinīgi vērtēju. Tomēr skaidrs, ka šo procesu nepieciešams īstenot daudz straujāk, jo mūsu pašvaldības teritorijā daudziem ceļiem ir jāveic rekonstrukcija, ņemot vērā to stāvokli," pauda V. Jablonska.
Viņa cer, ka jaunā Saeima varētu pārskatīt valsts attieksmi pret autoceļiem un rast iespējas atvēlēt lielāku finansējumu ceļu sakārtošanai. "Es autoceļus salīdzinu ar asinsriti, pa kuru ik dienu notiek pastāvīga kustība. Kvalitatīvi autoceļi ir svarīgi gan reģionu iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējdarbības attīstībai un funkcionēšanai. Ir grūti runāt par tūrisma attīstību, ja ir slikti ceļi. Tāpat slikti ceļi problēmas rada arī reģionālajiem uzņēmējiem, to skaitā lauksaimniekiem," uzsvēra V. Jablonska.
Viņa arī atzinīgi vērtē pašvaldības ikdienas sadarbību ar LAU vietējo nodaļu, īpaši grants ceļu uzturēšanā. "Viņi ņem vērā mūsu ieteikumus, arī reaģē situācijās, kad nepieciešams veikt kādus ārpuskārtas darbus. Protams, tas viss jebkurā gadījumā ir iespējams LAU pieejamā finansējuma ietvaros," atzina V. Jablonska.
Pēc Grobiņas novada domes priekšsēdētāja Aivara Priedola stāstītā, ceļu uzturēšana ir viens no pašvaldības prioritārajiem darbiem: tam tiek atvēlēts gan no valsts budžeta saņemtais finansējums, gan pašu līdzekļi, kas gadā kopumā ir ap 400 tūkstošiem eiro. "Lai nodrošinātu grants ceļu labāku caurbraucamību arī mitrākos laikapstākļos, būtisku uzmanību pievēršam tieši ūdens atvades sistēmu sakārtošanai – tīrām novadgrāvjus, kas ir viens no būtiskiem faktoriem, lai ceļš nepārmitrinātos," stāsta A. Priedols.
Kopumā autoceļu stāvokli pašvaldības teritorijā un ikdienas sadarbību ar LAU A. Priedols vērtē kā labu, vienlaikus kā būtiskākos prioritāri veicamos darbus norādot novadam svarīgo autoceļu P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa un P113 Grobiņa–Bārta–Rucava sakārtošanu.