"No jurista viedokļa Latvijas satversmē valsts valoda un daži citi panti ir aizsargāti pietiekami labā līmenī, jo šo pantu var grozīt tikai tad, ja par šāda panta grozīšanu nobalsotu vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem. Reāli es nedomāju, ka Latvijā ir iespējams panākt tik aktīvu dalību un puse no balsstiesīgajiem par to nobalsotu. Teorētiski tas ir iespējams, bet tas ir diezgan teorētiski," atzina Kūtris, norādot, ka cilvēku aktivitāte Latvijā nav tik liela, un par to liecina arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas.
Pasaulē ir tikai divas valstis, kurās valsts valoda ir negrozāms Satversmes pants, - Bahreina un Ēģipte, informēja ST vadītājs.
Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijā pašlaik ir daudz svarīgāku lietu, kas būtu jārisina.
"Satversmē šai normai aizsardzība ir pietiekami augstā līmenī. Es neredzu šobrīd Latvijā tādus spēkus, kas varētu izmainīt vai ietekmēt šīs normas grozīšanu. Lai gan tā tēma ir pietiekami nopietna, man vairāk liekas, ka tā ir tāda dažu politisko spēku savstarpējā puiciska ķīvēšanās - mēs maijā šitā, mēs tagad šitā, ak, jūs šitā, mēs atkal tā darīsim. Tā ir viena jautājuma saasināšana, un mūsu valstī ir pietiekami daudz citu jautājumu, kas ir jārisina nopietnāk," uzsvēra Kūtris.
Lai gan no juridiskā viedokļa šādu normu var paredzēt, vienlaikus tikpat ātri, kā grozīt šo pantu, var pieņemt arī jaunu Satversmi.
Vienlaikus Kūtris vērtēja, ka tas ir normāls demokrātisks process valstī, rosinot šādus grozījumus. "Tas nav no aktuālākajiem jautājumiem, kas Latvijā pašlaik būtu jārisina," atkārtoja Kūtris, aicinot izpildvaru drīzāk nodrošināt valsts valodas lietošanu sadzīvē.
ST vadītājs arī uzsvēra, ka piesardzīgi izturas pret konstitūcijas maiņu. "Es aizstāvu to valstu praksi, kur konstitūcijas grozījumi nenotiek viena parlamenta sasaukuma ietvaros, bet gan viens sasaukums pieņem pirmo lasījumu, un tikai nākamais pieņem nākamo lasījumu un apstiprināt grozījumus. Lai neiznāk tā, ka kāds labojums ātri nāk, vajag atrisināt kādu politisku jautājumu, ielikt iekšā normu un pieņemt. Tas neliecina par kvalitatīvu normas izvērtēšanu," kritiski teica Kūtris.
Vērtējot līdzšinējos labojumus Satversmē, Kūtris uzsvēra, ka vērtīga bijusi Cilvēka pamattiesību nodaļas paredzēšana, taču ir bijušas arī liekas normas. "Ģimenes definējums iekšā [Satversmē] īsti neder, jo to pašu definē arī Civillikums, bet, ja tas ir iestrādāts Satversmē..Pagaidām tas nekādas problēmas nav radījis," piebilda Kūtris.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Dzimtās valodas sākto parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu, Nacionālā apvienība izstrādājusi grozījumus Satversmē, paredzot, ka Satversmes 1., 2., 3., un 4. pants, kas nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī 77.pants nav grozāmi.
Pirmie četri panti paredz, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, kurā vara pieder tautai, Latvijas teritoriju veido četri vēsturiski latviešu tautas apdzīvotie novadi – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, valsts valoda ir latviešu valoda un valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.
Satversmes 77.pants paredz - ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.