Kvotas laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtērētas nepamatotās atkārtotās pārbaudēs

Jābrauc uz Igauniju, Lietuvu u.c. valstīm un jāmācās viņu pieredzi. Medicīna ir tautsaimniecības pamats.

Cik tad ir kvotu vienam gimenes arstam gadaa?

Šodiem sastapos ar bezjēdzību, stulbumu vai abiem kopā. Bija nepieciešama recepte zālēm glaukomas ārstēšanas turpināšanai . Poliklīnikā paziņoja, ka kvotas pie acu ārsta ir beigušās un būs tikai janvārī. Tagad taču oktobra vidus. Lai dabūtu receptes varot samaksāt 20 eiro.. Absurds, jo zāles maksā 13 eiro. Vai tā ir iedzīvošanās uz slimu vecu pensionāru rēķina? Ko darīt? Vai arī recepšu izrakstīšanai ir kvotas?

Mana ģimenes ārsta praksē (un domāju, ka ne tikai tur) ir vesela virkne pensionējušos tantiņu, kuras uz turieni katru rītu iet kā uz darbu - asinsspiedienu pamērīt, kādu jaunu zālīti vai receptīti dabūt - un visiem ir pilnīgi skaidrs, ka vientuļajām tantēm gluži vienkārši ir šausmīgi garlaicīgi, un viņām tas ir kā izklaides veids. Bet pamēģiniet viņām tās receptītes vai nosūtījumus neiedot vai viņas nepieņemt, lai gan skaidri redzams, ka sviests tas viss ir. Sēdēju rindā pie LORa un skatījos, kā pie blakus durvīm dakteris vienu tādu cenšas pieklājīgi izdabūt ārā no kabineta, bet viņa auro, ka viņu grib nobendēt, jo nosūtījumu nedod. Un tā viņas tur nāk katru dienu, un kā lai tas ārsts viņām korekti pasaka, lai meklē izklaides citur, jo nosūtījumi nav izrakstāmi tikai prieka pēc, kā viņām gribētos?

Ģimenes ārsti jau sen ir pāvērtušies par niķu pilniem ķeizariņiem-šito ārstesim,šito nē un ja nepatīk,tiec galā kā māki.Tagad vēl draud braukt prom uz ārzemēm,ja šeit neļaus tā izrīkoties.

Kāds žurnālists varēja ievākt informāciju par to, kuri ĢĀ kvotas regulāri pārtērē, un neuzkrītoši apstaigāt prakses darba laikā, apskatīties, cik daudz cilvēku sēž un gaida pie daktera kabineta, un salīdzināt, jo tīri teorētiski vajadzētu būt: jo vairāk pacientu, jo lielāka iespēja, ka viņiem vajadzēs analīzes. Tāpat, jo ilgāk pacients pavada kabinetā, jo lielāka iespēja, ka viņam, piemēram, nevis vienkārši izrakstīs plaša spektra antibiotikas/ ieteiks lietot mārdadzi un zivju eļļu, bet arī nosūtīs uz analīzēm.

Pārāk maz ir informācijas kas tajās kvotās ietilpst, par ko jāmaksā paaugstināti un tamlīdzīgi. Līdz ar to būtu mazāk visādas nepareizas runas. Tas attiecas uz tiem informatoriem.

Ko nu melo. Analizes taisa par pacienta naudu. Ir arsti, kas analizes netaisa. Tie VM prieksa ir labi, ja? Bet pret pacienta veselibu tie izturas neverigi.

Un otrs iemels, protams, ir tas, ka dažādu ārstniecības iestāžu speciālisti nevis raksta nosūtījumus paši, bet sūta pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma, jo iestādēm arī ir savas kvotas, kuras arī nav bezgalīgas, tāpēc labāk pietaupīt. Rezultātā pacients tērē laiku, lai dabūtu nosūtījumu (un ir ļoti neapmierināts), ģimenes ārsts tērē laiku papīriem (un savas kvotas)....

Taču reālais iemels tomēr ir kvotu apjoms, kas varbūt ir pietiekams praksēs, kur pacienti ir galvenokārt jauni (ja slimo tad ļoti smagi, bet tas notiek relatīvi reti), taču absolūti nepietiekams praksēs kur ir aptaukojušos pilns pusmūža un vecu pacientu. Vienā intervijā tika nosaukti konkrēti skaitļi: ar kvotu nepietiek, lai visiem 2. tipa diabētiķiem valsts pieprasītās analīzes veiktu.

Tā viņi pētīja katru lapiņu kopā ar pacientu slimības vēsturēm. Lai gan vienu absolūti leģitīmu iemeslu varu nosaukt uzreiz (ko arī apkaros Belēvičs): pacients izvēlas maksas operāciju, bet dienā pirms operācijas viņam saceļas temperatūra. Operāciju nedaudz pārceļ, tieši tik, lai analīzes kļūtu vecas.....