Svarīgs dialogs un izpratne
"Ir skaidrs, ka osta savā pamatdarbībā ir un arī nākotnē būs industriālu aktivitāšu teritorija, tāpēc līdzāspastāvēšanā ar apkaimju iedzīvotājiem vienmēr būs lielākas vai mazākas viedokļu atšķirības – nereti arī gana būtiskas. Tomēr mums ir svarīga arī cilvēku labsajūta, un tieši tādēļ vēlamies ne tikai ņemt, bet arī dot kaut ko pretim. Mēs vēlamies būt labs kaimiņš un vēlamies labas attiecības ar sabiedrību, tādēļ priecē, ka pēdējo gadu laikā ir izveidojies tiešām veselīgs dialogs ar apkaimju biedrībām, kuras vienlaikus gan akcentē un uzsver iedzīvotāju intereses, gan arī izprot ostas pastāvēšanas uzdevumus un tās nozīmi gan pilsētas, gan valsts attīstības kontekstā," akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Vērtējot ostas un pilsētas iedzīvotāju sadzīvošanas nianses, Rīga pasaules kontekstā nav unikāla – teju ikvienā Eiropas valstī ostas pārsvarā atrodas cieši blakus pilsētām, un teju visur šī līdzāspastāvēšana bijusi iemesls diskusijām un viedokļu apmaiņai starp ostu un sabiedrību.
"Būtībā nedrīkstam aizmirst, ka ostas pamatdarbs ir industriālo teritoriju uzturēšana, kravu pārkraušanas sekmēšana, kas neizbēgami ir saistīts arī ar lielāku vai mazāku ietekmi uz vidi, cilvēku dzīves kvalitāti, trokšņiem. Šo faktoru dēļ vienmēr būs lielāka vai mazāka sabiedrības daļa, kurai osta nepatiks jebkurā situācijā. Taču šodien situācija ir daudz labāka nekā pirms pāris desmitiem gadu – līdz ar tehnoloģiju modernizāciju un attīstību, kā arī dažādu vides prasību pastiprināšanos pozitīvā virzienā mainās arī ostu ietekme uz vidi un sabiedrības labsajūtu kopumā," uzsver Zeltiņš.
Dažādu Eiropas ostas pilsētu piemēri liecina, ka tieši konstruktīvs dialogs un veselīgas diskusijas kopā ar godīgu un pilnvērtīgu informācijas sniegšanu spēj mainīt sabiedrības attieksmi pret savu kādreiz nemīlamo kaimiņu. Izzinot un izprotot vienam otra argumentus, ir atrodams vidusceļš, kurā tiek uzklausītas un sadzirdētas gan ostas vajadzības, gan iedzīvotāju vēlmes, turklāt nereti šādu sarunu rezultātā abas puses secina, ka tieši ostas atrašanās pilsētā ir noteicošs faktors pašas pilsētas attīstībai un labklājībai un arī nākotnes perspektīvā šis kaimiņš būs tas, kas turpinās sekmēt gan jaunu darba vietu radīšanu ostā un reģionā kopumā, gan arī būs viens no finanšu avotiem cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Gan ņemt, gan dot
Līdzīgi kā citu Eiropas valstu ostu pilsētās, arī Rīgas Brīvostas pārvalde jau daudzus gadus tradicionāli piedalās dažādos pilsētā notiekošos pasākumos, piemēram, Rīgas pilsētas svētkos augustā, jau par tradīciju kļuvušajos Ostas svētkos, izglītojošos konkursos skolēniem un studentiem Osta pilsētai, tāpat arī nodrošina atbalstu daudziem citiem nozīmīgiem sporta un kultūras pasākumiem ostas apkaimēs un citviet Latvijā, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) pārstāvji.
"Šādi pasākumi ir laba iespēja vienlaikus satikties ostas cilvēkiem un iedzīvotājiem, pārrunāt aktuālo, iepazīstināt sabiedrību ar ostas ikdienas darbu, nākotnes plāniem un iedzīvotājiem tik būtiskiem drošības aspektiem," uzsver Rīgas Brīvostas pārvaldē.
Vecmīlgrāvja attīstības biedrības valdes loceklis Uģis Bērziņš stāsta, ka biedrības sadarbība ar ostu aizsākusies ap 2008. gadu. "Tajā laikā sākām meklēt kontaktus ar ostu, jo apkaimē bija daudz neapmierināto ar ostas darbību, bija neskaidrība. Sākotnēji mūsu izvēlētais ceļš bija sekot tam, kas slikts notiek ostā, un censties pret to protestēt. Taču pēc laika sapratām, ka šāda attieksme ir diezgan uz strupceļu vērsta, jo nerodas savstarpējā sapratne un veidojas abpusējs konflikts. Tad arī secinājām, ka ir būtiski veidot kontaktus un sadarbību, lai saprastu ostā notiekošo," norāda Bērziņš.
Sadarbība iesākusies ar kultūras projektu Mūsu osta, kuru biedrība prezentējusi Rīgas brīvostas vadībai, kurai tas šķitis interesants un vērtīgs. "Iepazīstoties ar projekta ideju, šķiet, arī ostas vadībai likās, ka tas ir savā ziņā ceļš uz ostas un apkaimes iedzīvotāju sadarbību un savstarpēju sapratni. Ar šo arī sākās biedrības un ostas sadarbība. Izveidojās kontakti jau ar konkrētiem RBP pārstāvjiem, ar kuriem sazinājāmies arī dažādās situācijās, kad bija nepieciešams noskaidrot precīzu un objektīvu informāciju, piemēram, par kādām nepatīkamām smakām vai trokšņiem," pauž biedrības pārstāvis.
Šobrīd projekta ietvaros ik gadu ar ostas atbalstu biedrība organizē dažādus kultūras pasākumus – Ziemeļblāzmas bērnu svētkus, Vecmīlgrāvja sporta spēles, kā arī Mīlgrāvja krastmalas svētkus. Turklāt Mīlgrāvja krastmalas svētki notiek vietā, kur ir iespēja piekļūt pie ūdens un kuru ar ostas atbalstu labiekārtoja, tur izveidoja bērnu laukumu. "Šis projekts līdz ar to ir kaut kas redzams un paliekošs, kas mūsu sadarbības rezultātā ir radies," pauž Bērziņš.
Viņš piekrīt, ka osta ir Vecmīlgrāvja apkaimes neatņemama sastāvdaļa. "Ja tālā vēsturē nebūtu izveidota osta, visticamāk, nebūtu arī attīstījusies mūsu apkaime. Vienlaikus uzskatu – ja kāds uzņēmums jebkurā apkaimē aizņem lielu teritoriju, tad tā ir goda lieta, ka šis uzņēmums blakus esošo apkaimi cenšas uzlabot, veicināt dažādas aktivitātes. Nenoliedzami, mums apkaimē ir sava veida neērtības smaku un trokšņu dēļ ostā. Šajā blakus esamībā vienmēr ir savi plusi un mīnusi, taču pats svarīgākais – lai pastāvētu savstarpēja uzticēšanās un sadarbība. Lai nav priekšā nezināmā plīvurs, bet skaidra un saprotama informācija. Un tad arī veidojas drošība un draudzība," pauž Vecmīlgrāvja attīstības biedrības pārstāvis.
Arī ostas pārstāvji atzinīgi novērtē komunikācijas uzlabošanos ar ostai blakus esošo apkaimju iedzīvotājiem, ko sekmējusi apkaimju iedzīvotāju biedrību izveidošana, kas tādējādi ļauj daudz efektīvāk īstenot savstarpējo dialogu par abām pusēm aktuālajiem jautājumiem.
Zeltiņš nenoliedz, ka sākotnēji dialogs nereti bijis gana smagnējs, brīžiem pat teju neiespējams, jo atšķirībā no citu Eiropas valstu ostu pilsētām Rīgā vēl salīdzinoši ilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cilvēkiem bija saglabājusies apziņa, ka osta ir kaut kas noslēgts, ar žogu cieši apjozts veidojums, kas pilnībā nošķirts no pilsētas un tātad – nedraudzīgs cilvēkiem. Taču mērķtiecīgs darbs, skaidrojot un atklāti runājot gan par pozitīvo, gan negatīvo savstarpējā līdzāspastāvēšanā, to pašu sagaidot arī no sabiedrības pārstāvju puses, bijis nozīmīgs faktors savstarpējās izpratnes un konstruktīva dialoga veidošanā. Apzinot kaimiņu vajadzības un vēlmes, savu iespēju robežās osta sniegusi savu atbalstu blakus esošo apkaimju labiekārtošanā, kas vienlaikus ir ieguvums gan kaimiņos dzīvojošajiem pilsētniekiem, gan arī pašai ostai, jo katrs īstenotais sadarbības projekts ir ieguvums abām pusēm.
«Būtiski, ka visi šie projekti realizēti ciešā sadarbībā ar pašiem iedzīvotājiem,» norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Darbu ietvaros labiekārtotas vairākas teritorijas pie upes, kas patlaban netiek izmantotas kravu pārkraušanai, tādējādi nodrošinot cilvēkiem rekreācijas un atpūtas iespēju pie ūdens. Šogad Rīgas Brīvostas pārvalde kopīgi ar apkaimju iedzīvotājiem izbūvēja sporta laukumus un labiekārtoja atpūtas teritorijas Kundziņsalas dzīvojamā rajonā un Mangaļsalā. Projekta ietvaros Kundziņsalā tika izveidots minifutbola laukums, pludmales volejbola laukums un strītbola laukums, kā arī izveidots celiņš ar betona bruģa segumu, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas. Savukārt Mangaļsalā sadarbībā ar jahtklubu Auda ierīkoti pludmales volejbola un strītbola laukumi, izbūvēti laukumi autotransporta un piekabju novietnei, kā arī uzstādīti soliņi un atkritumu urnas.
"Šādu projektu realizācija apliecina, ka iespējams veidot labu dialogu un sadarbību starp Rīgas brīvostu un ostas apkaimju iedzīvotājiem, rezultātā uzlabojot dzīves vidi ostas teritorijā. Arī ostas attīstības plānā nākamajiem desmit gadiem esam definējuši, ka mums jākļūst par aizvien labāku kaimiņu apkaimju iedzīvotājiem. Tādēļ vienmēr esam atvērti iedzīvotāju idejām un priekšlikumiem, kā arī iespēju robežās cenšamies dot pienesumu cilvēkiem, kuri dzīvo tiešā ostas tuvumā," norāda Zeltiņš.
Atvērta jaunām iniciatīvām
RBP pārstāvji atgādina, ka dažādu projektu realizēšana ir būtiski atkarīga tieši no apkaimju biedrību aktivitātes un iniciatīvas. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka visa pamatā ir kvalitatīva un abpusēji ieinteresēta savstarpējā komunikācija, jo tikai tā Rīgas brīvosta var uzzināt, kas ir patiesi svarīgi apkaimes iedzīvotājiem, savukārt iedzīvotāji uzzina, kas svarīgi ostai, ko tā drīkst darīt un ko nedrīkst, jo to nepieļauj likums.
Piemēram, pērn rīkotajā konferencē par Rīgas ostas un pilsētas sadarbību Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica ideju izveidot laivu sabiedriskā transporta maršrutu starp Bolderāju un Mangaļsalu, savienojot vairākus punktus Daugavas abos krastos līdz pat Vanšu tiltam. Patlaban jau notikušas dažādas publiskas diskusijas, kuru rezultātā šī iecere saņēmusi gan sabiedrības, gan pilsētplānošanas profesionāļu, gan arī privātā sektora pārstāvju un dažādu nozaru entuziastu atbalstu. Protams, idejas realizācija būs atkarīga no virknes sabiedrisku un organizatorisku jautājumu, kas būtu jārisina pilsētai un valstij. Vienlaikus jāuzsver, ka RBP pati nenodarbotos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, jo tas nav attiecināms uz ostas pamatdarbību. Taču gadījumā, ja pašvaldība vai privātie uzņēmēji vēlēsies šādu projektu īstenot un uzsākt pakalpojuma sniegšanu, Rīgas brīvostas pienesums tā īstenošanai būtu attiecīgas infrastruktūras nodrošināšana abos Daugavas krastos, skaidro Zeltiņš.
"Jebkuras ostas izveidošanas un pastāvēšanas jēga un stratēģiskais mērķis ir kravu pārkraušana un tajā strādājošo uzņēmumu attīstība. Ja nebūs šo divu faktoru, patiesībā nebūs arī ekonomiskas jēgas ostas pastāvēšanai. Ostas pilsētu vēsturiskajā kontekstā vienmēr bijis aktuāls jautājums: kas bija pirmais – osta vai pilsēta? Taču teju vienmēr tās abas radušās un attīstījušās vienlaikus un viena otru ir papildinājušas un ietekmējušas. Mēs vēlamies turpināt ostas attīstību un palielināt savu pienesumu valsts ekonomikā, bet vienlaikus mums ir svarīgi, lai arī mums kaimiņos dzīvojošie cilvēki justos labi un komfortabli. Konstruktīva dialoga uzturēšana un kopīgu projektu īstenošana ar apkaimju iedzīvotājiem nav ostas vēlme ievilkt "ķeksīti labo darbu sarakstā", bet gan iespēju robežās padarīt kopējo dzīves vidi labāku un baudāmāku," uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Linda