Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča piekrita būvniekiem, ka, lai gan valdības prioritāte ir veidot autoceļu uzturēšanas nozari paredzamu un ilgtspējīgu, nav skaidrības par 2014.gada finansējumu. Pirmkārt, nav skaidrs, par ko Eiropas Savienības vadītāji vienosies nākamā gada pirmajos divos mēnešos attiecībā par līdzekļu piešķiršanu Kohēzijas un citiem fondiem nākamajam finanšu periodam, kas sākas 2014.gadā, jo 580 miljoni latu ir tikai indikatīvs skaitlis, lai gan tas minēts Nacionālā attīstības plāna projektā. Tāpat nav skaidrs, kāda vienošanās tiks panākta valdībā par mehānismu, kā piešķirt ceļu būvei papildu līdzekļus no akcīzes nodokļa. Līdz šim ierosinājums lielāku procentu pārdalīt autoceļu uzturēšanai nav guvis atbalstu valdībā. Ierosinājums paredz no nacionālā budžeta ik gadu autoceļiem piešķiramo summu palielināt no 80 miljoniem latu līdz 280 miljoniem latu.
Tas, vai nākamajos gados autoceļiem varēs izmantot daļu no neveiksmīgā Pasažieru vilciena konkursa 100 miljoniem latu, pagaidām neesot zināms, jo tiekot gaidīta atbilde no Eiropas Komisijas.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards skaidroja, ka, lai arī sarunas par nākamā finanšu perioda finansējumu Briselē ir ievilkušās, nākamā gada 1.jūlijā plānots iesniegt Briselei dokumentu ar līdzekļu sadalījumu nākamajiem septiņiem gadiem. Viņš arī skaidroja, ka aiz Latvijas robežām dažbrīd arī aktuāli esot mīti, ka Latvijā ir slikta ceļu būves kvalitāte un nav konkurences, kas arī varētu ietekmēt Briseles lēmumus atļaut piešķirt līdzekļus ceļu būvei. Turklāt, kā šodienas diskusijā tika secināts, nereti šos mītus rada paši būvnieki, konkurences cīņā viens par otru izplatot dažāda veida informāciju.
Ceļu būves kompāniju pārstāvji pilnībā noraidīja jebkādus pārmetumus par konkurences trūkumu vai nekvalitatīvu darbu, jo konkursos piedaloties līdz pat 11 pretendentiem, lai gan piedāvājumu cenas skala esot ļoti atšķirīga, ko varot skaidrot ar to, ka dažu kompāniju izdzīvošanas jautājums ir konkrētā valsts pasūtījuma iegūšana. Piemēram, nesenā konkursā dārgākais piedāvājums bijis 8,3 miljoni latu, bet lētākais - 5,9 miljoni latu. Šāda piedāvājumu atšķirība arī norādot, ka uzņēmēji strādājot "pa lēto" un cenšas ietaupīt. Viena daļa ceļu būves uzņēmumu vadītāju norādīja, ka nozare dzīvojot ar domām, ko darīs, kad ceļu būves Latvijā nebūs, jo nav skaidri ne finansējuma apjomi tuvākajiem gadiem, ne konkrētās prioritātes.
VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže ironizēja, ka valdībā esot gan "ceļu diluma" speciālisti, gan "ceļu būves speciālisti", ar kuriem esot grūti nopietni apspriest problēmas, un jautājumi tiekot atlikti.
Biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savukārt atzina, ka kopumā valsts parāds nozarei ir sakrājies nepiešķirto četru miljardu latu apjomā un arī tagad neesot skaidrības par prioritātēm ceļu būvē, jo patlaban valdība piedāvājot tikai informācijas druskas.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš bija solījis piedalīties šodienas diskusijā, bet nebija ieradies, saņēma vislielāko kritiku par nespēju izcīnīt lielākus finanšu līdzekļus ceļu remontiem. Pats Ronis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā gan ar savu darbu šajā jomā šķita apmierināts un skaidroja, ka šogad esot saremontēti 780 kilometru, kas esot labs rādītājs, un nākamgad plānots sasniegt līdzīgu līmeni, lai gan, lai ceļus uzturētu pašreizējā stāvoklī, gadā būtu jāsaremontē 1000 kilometru.