Valles pagasta Taurkalnes ciema iedzīvotāji, ar skatienu pavadot kārtējo kravas vilcienu, kas vēl traucas cauri mežainajam apvidum, un skumji nolūkojoties uz izpostītajām ražotnēm, kas savulaik vietējiem ļāva pelnīt un labi dzīvot, šodien domā par to, kā viņu dzīve veidosies topošajā Vecumnieku novadā, jo līdz ar to vietējā vara, kas jau šobrīd daudziem liekas neaizsniedzama, attālināsies vēl vairāk.****
Bibliotēka — saieta vieta
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis gan teic, ka iedzīvotāji nemaz tik bieži ceļu uz pagastmāju nemēro — zemes nodokli var samaksāt internetbankā, iesniegumu nosūtīt pa pastu. Un tā kā pēc novada izveides Vallē saglabātajā pakalpojumu centrā varēs veikt maksājumus pagasta kasē, iesniegt un saņemt dokumentus, vajadzība nokļūt novada centrā atkrīt. Taurkalnes ciema bibliotekāre Brigita Čebatarova gan aizrāda, ka pasts ciematā jau sen slēgts, bet internets pieejams uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmās mājās. Bibliotēka, vienīgā iestāde, kas te vēl darbojas, kļuvusi par galveno tikšanās vietu iedzīvotājiem, kuri nāk lasīt presi vai vienkārši apspriest jaunākos notikumus. Pirms četriem gadiem, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, vietējā vēlētāju apvienība Izaugsme Taurkalnei solīja zelta kalnus — iesaistīt iedzīvotājus uzņēmējdarbībā, izveidot sociālās aprūpes centru invalīdiem un pensionāriem, pievērst uzmanību namu apsaimniekošanai. Šodien te nav ne tikai aprūpes centra, bet pat pagasta sociālais darbinieks ierodas vienīgi nepieciešamības gadījumā, nevis rīko regulāras pieņemšanas.
Izpētot iespēju no Taurkalnes nokļūt topošā novada centrā, skaidrs, ka reformas rezultātā solītie pieejamākie pakalpojumi darbojas tikai uz papīra. Lai no Taurkalnes nokļūtu Vecumniekos, jābrauc ar diviem autobusiem, Vallē pārsēžoties. Un nav pārliecības, ka tajā pašā dienā varēs nokļūt mājās. R.Melgailis piekrīt, ka šī tiešām ir būtiska problēma, jo Vecumnieku novads ir viens no nedaudzajiem, kuru veido divu blakus esošu rajonu pagasti, bet vietējie autobusu maršruti līdz šim veidoti viena rajona robežās. "Tāpat līdz šim nevienā ministrijā man nav varējuši atbildēt, uz kurieni būs jādodas mūsu novada ļaudīm apmeklēt kādu valsts iestādi. Arī tās galvenokārt darbojās pēc rajonu principa, bet kāda turpmāk būs to teritoriālā piekritība?"
Nav pirmajā vietā
"Ja ņemam vērā likumā ietverto normu, ka novadu robežas noteiktas, izvērtējot iedzīvotāju intereses, gribu teikt, ka mūsu intereses līdz šim neviens nav ņēmis vērā," tā Taurkalnes iedzīvotāja Līga Travina. Viņa bilst, ka gan vietējai pašvaldībai, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ilgstoši mēģinājuši pierādīt, ka izdevīgāk būtu Taurkalni pievienot Jaunjelgavai. Tā taurkalniešiem ir tuvāk nekā Valle, ciemata bērni apmeklē bērnudārzu un skolu mazpilsētā, dodas pie ārsta, izmanto citus pakalpojumus. Ministrijas speciālisti, atbildot uz taurkalniešu jautājumiem par iespēju mainīt pagasta robežas, norādījuši, ka to var darīt vienīgi Ministru kabinets, balstoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Un, lai gan Jaunjelgavas pilsētas dome bijusi gatava paplašināt savu teritoriju, Valles pagasta padome šādu lēmumu nav pieņēmusi, aizbildinoties, ka Taurkalnei un Jaunjelgavai nav kopīgas robežas. Latvijā gan ir divi novadi, kur kopīgas robežas trūkums nav traucējis veidot novadus.
"Mūsu ir maz — apmēram 150 taurkalniešu, kas ir vismaz divas reizes mazāk nekā pirms 15 gadiem, un mums nav varas ietekmēt pašvaldības un valsts lēmumus. Ja te būtu ražošanas uzņēmumi, mēs būtu turīgi, maksātu nodokļus, varbūt būtu kādam vajadzīgi, bet tagad ir sajūta, ka mūsos neviens neieklausās," saka L.Travina. Vecumnieku pagasta vadītājs R.Melgailis, kurš cer turpināt darbu arī novada pašvaldībā, piebilst: "Ja Taurkalnes iedzīvotāji vērsīsies pašvaldībā ar iesniegumu par robežu maiņu, jautājums būs jāapspriež, taču arī jānoskaidro, cik pamatota ir šāda vēlme. Domāju, ka taurkalniešu dzīve novadā sliktāka nekļūs, jo mums ir pieredze, kā pārvaldīt pagastu ar vairākām apdzīvotajām vietām un veltīt tām visām vienlīdz lielu uzmanību.