Politiski represēto piemiņas pasākumi otrdien notiek visā Latvijā, atceroties 1949. gada 25. martā deportētos. Centrālais notikums ar augstāko valsts amatpersonu piedalīšanos būs pie Brīvības pieminekļa. Taču arī novados, kur vietējās represēto organizācijas sadarbojas ar pašvaldību un entuziastiem, notiek sarīkojumi, palīdzot saglabāt vēsturisko atmiņu.
Deportāciju piemiņas aktualizēšanai veltīti sarīkojumi citviet notikuši jau vairākas dienas pirms 25. marta. Tā Balvos piektdien notika starpnovadu konference Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kurā izvērtēja skolēnu paveikto jaunāko laiku vēstures pētījumos. Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais šo aktivitāti vērtē ļoti atzinīgi, pieminot, ka bijusi pilna zāle interesentu. Portāls Vaduguns.lv gan konstatē, ka pirmo reizi Balvu vēsturē pasākuma organizatorei Balvu novada pašvaldības pārstāvei Ivetai Tiltiņai nācies atvainoties balveniešu vārdā par nepatīkamo incidentu, kas notika pēc svētbrīža baznīcā - nezināms jauniešu bariņš, ieraugot konferences dalībniekus, izkliedzis saucienus "fašisti".
Savukārt pirmdien, 24.martā, Amatas novadā pirmo reizi notika konference Kāpēc jāzina par padomju deportācijām? ar Latvijas Universitātes profesoru Maijas Kūles un Vitas Zelčes, vēsturnieces Danutes Dūras, aktiera Viļa Daudziņa un vairāku pētnieku piedalīšanos. Skolotāja un Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce Dienai atzīst, ka lektorus sarunāt nav bijušas nekādas grūtības, visi atsaukušies uzreiz un arī interesentu skaits bijis iespaidīgs - teju 200 dalībnieku. "Parasti arī pie mums ir emocionāli pasākumi ar represēto un skolēnu piedalīšanos, bet šoreiz nolēmām citādi palūkoties uz vēsturi. Zinātniskās konferencēs pievēršas vēstures faktiem, bet mēs runājām par cilvēciskām vērtībām, par to, kā par šo tēmu runāt ar skolēniem par cilvēkiem, kuri izdzīvoja un ar kuriem manipulēja," stāsta Lāce.
Plašāk lasiet Ata Rozentāla rakstā Palīdz uzturēt dzīvu atmiņu otrdienas, 25.marta, laikraksta Diena 6.lpp.!