Lašu un taimiņu nārsta periodā, VVD veica pastiprinātu kontroli lašveidīgo zivju migrācijas un nārsta upēs un jūras piekrastē. Lielākā kontroles intensitāte notika Ventā, Užavā, Rīvā, Salacā, Gaujā un to baseina mazajās upēs, kā arī jūras piekrastē.
Pārbaudēs izcelti 96 nelegāli zvejas rīki, no kuriem 68 tika atklāts iekšējos ūdeņos un 28 jūras piekrastē. Lielākā daļa no nelegālajiem zvejas rīkiem (62) bija zivju tīkli, 18 - nēģu zvejas rīki (murdi, bunduļi), astoņi zivju murdi, četri zivju duramie rīki, trīs makšķerēšanas rīki, kā arī viens elektrozvejas aparāts.
Lašveidīgo sargāšanas laikā veiktajās pārbaudēs VVD inspektori ir sākuši 12 administratīvā pārkāpuma lietas, no kurām sešas ir administratīvā pārkāpuma lietas par rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumiem, bet vēl tikpat - par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Vienā gadījumā par konstatēto pārkāpumu materiāli ir nodoti Valsts policijai kriminālprocesa sākšanai pēc Krimināllikuma 111.panta par elektrozvejas aparāta glabāšanu, kas reida laikā tika atrasta slēptuve pie ūdenstilpes, kurā tika glabāts elektrozvejas aparāts.
Kā izplatītākais rūpnieciskās zvejas pārkāpums ir zveja bez licences (maluzveja), bet kā izplatītākais makšķerēšanas pārkāpums ir makšķerēšanas aizliegtā vietā (lašupēs). Gadījumos, kad pārkāpējam lomā ir bijušas lašveidīgās zivis, par katru iegūto zivi ir piemērots pienākums atlīdzināt zivju resursiem nodarīto kaitējumu 715 eiro par katru zivi, informē Jalinska.
VVD ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad pastiprinātas lašveidīgo migrācijas un nārsta vietu kontroles laikā izņemto nelegālo zvejas rīku skaits ir samazinājies un nesasniedz pat 2021.gada apjomu, kad tika atrasti 154 nelegālie zvejas rīki.
2021.gadā Latvijā lašveidīgo nārsta laiks sakrita ar valstī noteikto mājsēdi, kad bija aizliegts pārvietoties ārpus mājām nakts stundās, tādējādi samazinot arī maluzvejnieku aktivitāti. Minētais zemais nelegālo rīku skaits šajā gadā varētu būt saistīts ar plašajiem uzraudzībā iesaistītajiem dažādu institūciju resursiem, kā arī augstu ūdens līmeni Latvijas upēs oktobrī un novembra sākumā, kas ir visaktīvākais lašveidīgo migrācijas un nārsta laiks.
Augstais ūdens līmenis un pastiprināta kontrole būtiski apgrūtināja nelegālo zvejas rīku ievietošanu, kā rezultātā šogad lašveidīgo zivju nārsts notika ar ļoti minimālu maluzvejas ietekmi, secina Šmite.
VVD augstu vērtē citu institūciju iesaisti zivju resursu sargāšanā šajā laikā, sevišķi Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes iesaisti, kas nodrošināja patrulēšanu gar konkrētām ūdenstilpēm un kopā ar VVD inspektoriem devās reidos pa lašupēm, norāda Jalinska.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, veiksmīga sadarbība bija arī ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, pašvaldību policiju un nevalstiskajam organizācijām, kā, piemēram, "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību" un "Vides aizsardzības asociāciju", kas ar sabiedrisko vides inspektoru līdzdalību patstāvīgi veica kontroles pasākumus un pieķēra pārkāpējus.
VVD atzīmē, ka zvejas kontroles efektivitāti būtiski ir uzlabojis ar Zivju fonda atbalstu iegādātais mūsdienīgais tehniskais aprīkojums - droni, termokameras, eholotes, laivas un citas ierīces.
VVD secina, sabiedrības izpratne par zivju resursu aizsardzību ir uzlabojusies un VVD regulāri saņem ziņojumus par iespējamiem nelegālas zvejas gadījumiem. Tādēļ VVD aicina arī turpmāk būt vērīgiem un ziņot, ja izdodas konstatēt iespējamu pārkāpumu - zvanot uz tālruni 26 338 800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.
Kā ziņots, sākot ar 1.oktobri, Latvijas ūdeņos ir lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31.decembrim. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem.
pievienota 4.-6.rindkopa