Scenāriji ir divi, kā varētu iestāties atkusnis, ietekmējo Daugavas ūdens līmeni. Pirmajā, labvēlīgākajā no tiem, pie vienmērīgas temperatūras paaugstināšanās, ledus un sniegs kūst lēnām, zemei pakāpeniski ļaujot uzsūkt daļu ūdens. Savukārt, nelabvēlīgais variants paredz, ka temperatūrai strauji paaugstinoties, zeme nepagūst atkust, papildus kūstošai ledus masai ūdenī pievienojot upes krastos kūstošā sniega masu. Tāpat arī būtiski, lai siltais laiks vispirms iestājas Latvijā, un tikai pēc tam Baltkrievijā, jo šādi iespējams pakāpeniski izstrādāt visu Daugavas baseinā sakrājušos ūdens daudzumu. Strauja sniega un ledus kušana vispirms Baltkrievijā var radīt ledus sablīvējumus Daugavā, kas veidotu dabiskus upes nosprostojumus, ceļot ūdens līmeni.
Lai novērtētu iespējamos palus, ir svarīgi vērot situāciju Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, kur atrodas 2/3 no kopējā Daugavas baseina. Tāpēc Latvenergo ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamajām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē arī Latvenergo hidroelektrostaciju darbu.
"Pretēji sabiedrībā valdošajam pieņēmumam, ka hidroelektrostaciju celtniecība ir palielinājusi applūšanas iespēju apdzīvotajām teritorijām pie Daugavas, hidroloģiskie dati un mērījumi apliecina, ka tieši HES iespēja elastīgi regulēt straujo ūdens pieplūdumu palielina pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošību, ļaujot prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas," uzsver A. Siksnis. Viņš teic, ka, Salīdzinot ar iepriekšējos gados piedzīvotajiem ūdens līmeņa kāpumiem, 20. gadsimta pirmajā pusē tikušas applūdinātas daudz lielākas teritorijas nekā pašlaik, turklāt ūdens līmeni nav bijis iespējams regulēt.
Šogad kā nelabvēlīgs vērtējams apstāklis, ka upe līdz ar ziemas iestāšanos aizsalusi brīdī, kad bijusi vērojama liela ūdens pietece – ap 900 m3/s. Pavasarī šai lielajai ledus masai kūstot un veidojot aktīvu straumi, vislielākos draudus rada vižņi – zem ūdens peldošie ledus gabali, kas ievērojami apgrūtina upes straumes plūdumu. Arī fakts, ka zeme upes krastos ir sasalusi dziļā slānī var radīt pamatu bažām par iespējamajiem plūdiem.
Šoziem arī Baltkrievijā sniega segas un ledus kārtas biezums ir lielāks par iepriekšējos gados novēroto, kas ļauj pieņemt, ka straujas temperatūras paaugstināšanās gadījumā, Daugavā var ieplūst ūdens masas, kuru apjoms ir virs vidējā.
"Šobrīd ir grūti prognozēt palu iespējamību Daugavā, jo var mainīties apstākļi, kas nosaka ūdens līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos, kūstot sniegam un ūdenī esošajam ledum. Tomēr, svarīgi atzīmēt, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras, tāpēc var vilkt tikai aptuvenas paralēles starp laika apstākļu un iespējamā iznākuma cēloņsakarībām," teic A. Siksnis. Šobrīd, līdzīgi kā katru gadu, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ledus segai Daugavā, kā arī sniega segas biezumam gan Latvijā, gan Baltkrievijā.
Latvenergo vadība, kā katru gadu, arī pirms šīs palu sezonas 19. februārī piedalījusies plūdu novēršanai veltītajā koordinējošajā darba vizītē Jēkabpils pašvaldībā. Šīs tikšanās mērķis bija saskaņot un precizēt pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētās pašvaldības teritorijā. Latvenergo sadarbojoties ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, ir iespējams koordinēt gan apdraudējuma samazinājumu, gan plūdu seku operatīvu novēršanu. Stāvokļa kontrolei regulāri tiek saņemta informācija no Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūras.
Tāpat arī AS “Latvenergo” ik gadu veic personāla pretavāriju treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā. Latvenergo koncerna plūdu komisija nodrošina nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tai skaitā, sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā. Šo aktivitāšu mērķis ir nodrošināt Daugavas hidroelektrostaciju maksimālu gatavību palu ūdeņu pārstrādei elektroenerģijā.