Raugoties uz situāciju reģionālā griezumā, lielākā daļa bāreņu atrodas Rīgas reģionā, kur arī ir vislielākais skaits aprūpes iestāžu, proti, deviņas. Savukārt Vidzemes plānošanas reģionā ir palikušas septiņas bērnu aprūpes iestādes, kurās ievietoti 130 bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni. Kurzemes reģionā atrodas četras bērnu aprūpes iestādes, kurās ievietoti 83 bērni, bet Zemgalē - septiņas bērnu aprūpes iestādes, un tajās ievietoti 123 bērni. Latgalē ir otrais augstākais iestāžu skaits - astoņas, tajās pašlaik atrodas 112 bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, klāstīja departamenta direktore.
Būtiski ir piefiksēt, ka bērnu skaits aprūpes iestādēs turpina pakāpeniski samazināties, norādīja Kauliņa-Bandere. Viņa skaidroja, ka bērnu skaita samazināšanos bērnu aprūpes iestādēs ir veicinājušas gan dažādas informatīvās kampaņas, informējot par iespējam uzņemt savā aprūpe bērnus no bērnu aprūpes iestādēm, gan atbalsta palielināšana audžuģimenēm, gan ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidošana.
Bērnunamos dzīvojošo bērnu skaits mazinājies arī kustības Plecs paveiktā dēļ. Kustības pārstāve Zita Vēvere aģentūrai LETA klāstīja, ka viņu organizētajos satikšanās pasākumos šī gada laikā cits citu iepazinuši jau 165 bērni un 117 ģimenes, un ar fonda tiešu starpniecību mājas atradis 91 bērns.
Vēvere informēja, ka kustība no 2017.gada beigām strādā pie bērnunamos mītošo skaita samazināšanas. Viņa klāstīja, ka 2018.gada laikā, pateicoties kopīgām pūlēm un sabiedrības atsaucībai, bērnu skaits bērnunamos no 1200 samazinājās par trešdaļu, savukārt ar tiešu kustības starpniecību - proti, konkrētu bērnu iepazīstinot ar uzņemošo ģimeni - mājas atrada 72 bērni.
Pagājušajā gadā kustība veikusi pētījumu, aptaujājot ģimenes, kas piedalījušās satikšanās pasākumos, kā arī speciālistus - bāriņtiesas un aprūpes iestādes - un sadarbībā ar LM izstrādājusi vadlīnijas bāreņu jautājumā. Minētās sadarbības rezultātā tapuši praktiski ieteikumi, kā jebkurai institūcijai, kuras atbildībā atrodas bērni, organizēt pasākumus, kas veicinātu viņu nonākšanu ģimenēs.
Kā pavēstīja kustības pārstāve, Plecs uz bērnunamu jautājumu raugās plašākā kontekstā, viņu ieskatā, ir svarīgi sniegt atbalstu arī tām ģimenēm, kuru apgādībā nonāk bērnunamos dzīvojošie bērni. Vēvere skaidroja, ka krasas izmaiņas bāreņu apkārtējos apstākļos nereti noved pie tā, ka šiem bērniem ir grūtības integrēties jaunajās ģimenēs. Viņu līdz šim pieredzētais un dzīves redzējums, kas ir primāri veidojies institūcijās, noved pie tā, ka šie bērni, piemēram, neprot mazgāt traukus, sakārtot istabu vai izvēlēties apģērbu, klāstīja Plecs pārstāve. Tāpēc kustībā tika nolemts organizēt mentorprogrammu, lai sniegtu atbalstu gan bērniem, gan ģimenēm, kurās viņi nonākuši.
Kustības pārstāve informēja, ka ikviena ģimene, kas uzņēmusi savā apgādībā institūcijās dzīvojošu bērnu, jebkurā diennakts laikā var bez maksas saņemt ārpusģimenes aprūpē pieredzējuša cilvēka atbalstu vai padomu gan saistībā ar ikdienas problēmsituācijām, gan saziņu ar institūcijām. Līdz šim tādu iespēju izmantojušas 100 ģimenes, kurās kopumā dzīvo 258 bērni, un mentoru atbalsta rezultātā ir krasi samazinājies aprūpes iestādē atdoto bērnu skaits, skaidroja Vēvere.
Līdztekus kustība ir strādājusi pie dažādu mācību un treniņprogrammu izstrādes. Jau divu gadu garumā, sadarbojoties ar ASV pētniekiem, tiek nodrošināta treniņprogramma vecākiem, kuras rezultātā, pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, apmācīti 153 vecāki. Savukārt patlaban programmā iesaistījušies 583 jaunie vecāki, un ar šo gadu sāksies vēl 13 jaunas grupas visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja kustības pārstāve.