EFSI aizdevumu garantijas ir 21 miljarda eiro apmērā, kur 16 miljardi nāk no ES budžeta, bet pieci miljardi - no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Projektiem nauda tiek aizdota 50% apmērā no kopējās paredzētās summas. Tiek plānots, ka kopumā trijos gados līdz 2018. gadam visā ES izdosies piesaistīt investīcijas 315 miljardu eiro apmērā.
Eiropas Komisija uzsver, ka Junkera investīciju plāns (Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers) ir ES atbilde straujajam investīciju kritumam, jo pēdējos gados investīciju līmenis ES krities par aptuveni 14% jeb vairāk nekā 400 miljardiem eiro.
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa gan uzsver, ka Junkera investīciju plāns ir ļoti nozīmīgs instruments, lai panāktu ekonomiskās izaugsmes straujāku augšupeju, taču tas nekādā gadījumā nav jāpretstata strukturālo reformu nepieciešamībai.
Kļaviņa stāsta, ka projektu finansējumu veido 50% aizdevums no EFSI, plus 40% piesaistīto līdzekļu no finanšu un kapitāla tirgiem, kā arī 10% pašu projekta īstenotāju finansējums. "Junkera investīciju plāna ietvaros pieejamie aizdevumi netiek iepriekš sadalīti kvotās pa valstīm. Projekti brīvi konkurē savā starpā, un aizdevums tiek piešķirts labākajiem un dzīvotspējīgākajiem projektiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs arī aizdevumu atmaksāt," skaidro Kļaviņa. Tomēr, kā uzsver EIB, EFSI piešķirs aizdevumus arī augstāka riska projektiem, nekā to tradicionāli dara EIB, īpaši tas attiecas uz inovācijām.
"Projekti, kuru summa ir virs 25 miljoniem eiro, tiek tieši iesniegti EIB, kur tos izvērtē gan banka, gan EFSI investīciju komiteja. Projektu iesniedzējs kontaktējas ar EIB, kas sniedz konsultācijas, lai projekts atbilstu visiem ieviešanas kritērijiem. Katra dalībvalsts arī izveidojusi savu nacionālo kontaktpunktu, kurā var vērsties tie projektu iesniedzēji, kuri nevēlas ar EIB paši sadarboties, bet izvēlas darīt to ar kontaktpunkta palīdzību. Latvijā šīs funkcijas pilda attīstības finanšu institūcija Altum. Jāpiebilst, ka EFSI savus projektus var iesniegt gan uzņēmēji (piemēram, kādas rūpnīcas celtniecībai), gan valsts un pašvaldību iestādes. Kļaviņa norāda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, EIB jau iesniegti astoņi nopietni un dzīvotspējīgi projekti, kuri varētu saņemt EFSI aizdevumu un uzsver, ka lielajos projektos Latvija no EFSI cer piesaistīt 400 miljonus eiro.
Viens no šādiem projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūves projekts, kas tiks īstenots privātajā publiskajā partnerībā. Projekta iesniedzēja, valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pārstāve Anna Kononova stāsta, ka projekta kopējā summa ir 160 miljoni eiro un plānots, ka projekta termiņš būs 23 gadi - trīs gadi ir investīciju periods (projektēšana un būvniecība) un 20 gadi - uzturēšana.
Visu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Latvija investīcijās cer piesaistīt 400 miljonus eiro lasiet ceturtdienas, 14.aprīļa, laikrakstā Diena!