Tajos noteikti gan principi ES dalībvalstīm pieejamā finansējuma apjoma noteikšanai un iespējamajām atbalsta jomām, gan arī ES fondu vadības un ieviešanas jautājumi periodam pēc 2013. gada.
"Latviju neapmierina pašreizējais piedāvājums, jo tas paredz Kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējuma samazinājumu Latvijai. Tāpat Latvija uzskata, ka EK piedāvājums nenodrošina pietiekami fokusētu Kohēzijas politiku, kas būtu atbalsts ierobežotam skaitam prioritāšu un tādējādi ļautu sasniegt redzamākus rezultātus," skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs.
Ministrija noradīja, ka ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana arī pēc 2013. gada vai pat lielāks finansējums ir Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadā, ņemot vērā to, ka ES finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas attīstībai, kā arī arvien pastāv būtiskas sociālās un ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem.
Finanšu ministrijas pārstāvji uzskata, ka Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību.
Tāpat Latvijai ir būtiski skaidri nosacījumi ES fondu ieviešanai jau pirms nacionālo plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai šo nosacījumu interpretācija nekavētu ES fondu ieviešanas uzsākšanu 2014. gada 1.janvārī.
"Finanšu ministrija meklē sabiedrotos citu dalībvalstu vidū, kā arī sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku iznākumu Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. - 2020. gadā," uzsvēra A. Antonovs.