Ministre uzsvēra, ka Latvija ar palīdzēšanu Ukrainai nenoplicina savas aizsardzības spējas, jo uz Ukrainu sūta tos ieročus, kurus aizvieto ar citiem, tostarp, modernākām ieroču sistēmām, piemēram, Latvija Ukrainai nosūtīja "Stinger" raķetes sistēmas un vietā saņem modernākas prettanku sistēmas, nosūtīja helikopterus un vietā saņem jaunus "Black hawk" lidaparātus u.tml.
Savukārt daļa no aizsūtītās munīcijas ir tāda, kurai tuvojas derīguma termiņa beigas un tā tāpat būtu bijusi jānomaina, atzīmēja politiķe.
Mūrniece īpaši izcēla, ka Latvija palīdz ar Ukrainas karavīru apmācībām. Tieši šajā jomā Latvija šogad plāno likt uzsvaru. Tāpat mūsu valsts centīsies palīdzēt Ukrainai ar tām militārajām precēm, kuras saražo Latvijā, tostarp pašlaik ar ukraiņiem notiek konsultācijas par specifikāciju vietējiem ražojumiem, kurus ministre gan pagaidām neatklāja.
Politiķe uzsvēra, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai karā pret Krieviju, jo viņi aizstāv gan sevi, gan visas Eiropas vērtības.
Ministres vērtējumā, aizvadītā kara gada laikā ir mainījies pasaulē valdošais noskaņojums, daudziem ir atvērušās acis un viņi ir sapratuši, ka Krievija ir agresīva valsts ar impērijas ambīcijām, kas veic kara noziegumus. Viņa atzīmēja, ka pastāv zināmi riski, ka šajā karā pietiekamu mācību neguvusi Krievija trīs līdz piecu gadu laikā var atkal sakopot spēkus un radīt draudus reģiona valstīm.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijai vērtēja, ka aizvadītā kara gadā pasaules spēcīgākā militārā alianse - NATO - ir kļuvis vēl spēcīgāka.
Pēc viņa vārdiem, mainījusies arī Latvijas ietekme, jo mūsu balsī tagad ieklausās un atzīst Baltijas valstu un Polijas ekspertīzi par Krieviju. Esam palīdzējuši panākt to, ka Rietumos Krieviju saskata kā draudu, līdzīgi kā mēs, pauda politiķis.
pievienota 7. un 8.rindkopa