Hakeri, inficējot datorus ASV, bija piekļuvuši e-pastiem. Tie tika nopludināti internetā, lai diskreditētu konkrētus cilvēkus. ASV drošības iestādes un IT kompānijas identificēja divas hakeru grupas (angliski sauktas par Cozy Bear un Fancy Bear). Aiz vienas grupas, iespējams, stāv Krievijas Federālais drošības dienests, aiz otras grupas - Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Rietumu eksperti domā, ka abas grupas ASV atbildīgas par uzbrukumiem Pentagonam, Baltajam namam, Demokrātu partijai, domnīcām un nevalstiskajām organizācijām. Tās arī saista ar uzbrukumiem Vācijas parlamenta datorsistēmai un Francijas telekanālam TV5, kā arī Pasaules antidopinga aģentūrai.
Latvijā abi "lāči" vēl nav manīti, bet Aizsardzības ministrijas pakļautībā strādājošajai IT drošības iestādei CERT pērn bijusi darīšana ar infekciju, ko var uzskatīt par priekšteci "lāču" kampaņām.
"Interneta mediju komentāros veicām analīzi un atklājām, ka ir uzbrukumi, kuri ir saistīti ar infekciju Turla. Ir virkne antivīrusu kompāniju, kas apgalvo, ka Turla ir Krievijas Federācijas dienestu uzbrukuma rīks," raidījumam norādīja CERT vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Ar lielu varbūtību var teikt, ka Latvijā ārvalstu sponsorētu kiberuzbrukumu topa līdere ir Krievija. Atvērts jautājums - vai pašvaldību vēlēšanu gadā tā Latvijai sagādās ko īpašu?
To, ka vēlēšanu gados specdienestu interese pieaug, apliecināja bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Kažociņš: "Es domāju, ka uzbrukumi jau nav tikai tad, ja ielaužas sistēmās. Ja cilvēki runā dumjības pa telefonu un raksta stulbus e-pastus, tie pat nejaušības dēļ var nonākt rokās, kas to izmantos pret viņiem. Gadījumi tādi ir.
Mūsu gadījumā arī jārēķinās, ka lielā kaimiņa dienesti noklausās ļoti daudz, kas notiek.
Kažociņš uzsver, ka cīņa notiek par informatīvo telpu, kurā ir svarīgi domāt kritiski un neuzķerties uz viltus ziņām.
Politiski motivēti uzbrukumi Latvijas IT sistēmām varētu būt aptuveni viens procents. To skaits mēreni pieaug, vērtē CERT. Arī šogad jau fiksēti vairāki gadījumi.
"Ir zināmi gadījumi, kur ir izdevies inficēt datoru, attiecīgi var spekulēt, ka kaut kas ir iegūts. Bet ir svarīgi apzināties, ka neviens šādas gadījums nav bijis klasificētos tīklos, bet pastāv riski, ka valsts ierēdņiem uzbrukuma rezultātā var kādu informāciju iegūt," paudaTeivāns.
Gadu mijā stājās spēkā minimālās drošības prasībām visām valsts un pašvaldību iestādēm. Ministriju sistēmas kārtībā savestas pirms Latvijas prezidēšanas Eiropas Savienības padomē 2015.gadā. Mazāk aizsargātas pret kiberuzbrukumiem ir pašvaldību iestāžu datorsistēmas un tīmekļa vietnes. Pilsētu un novadu interneta vietņu pārbaude ir CERT šī gada prioritāte. Katrā sestajā testa uzbrukumā atklāta kritiska ievainojamība.
IT drošības eksperts Kirils Solovjovs atzīmēja, ka ASV pieredze liek mundrām būt arī politiskajām partijām. "Partijām pašām jārūpējas par savu drošību. Virspusēji apskatot partiju sistēmas, tajā skaitā mājas lapas, tur ir vēl darbs darāms, lai panāktu drošību. Ja mēs runājam par ASV gadījumu atkārtošanos Latvijā, nav jādzīvo ilūzijās, ka kaut kas tāds nenotiks Latvijā,"saka Solovjovs.
CERT raidījumu de facto informēja, ka pagaidām politiskās partijas ar lūgumu pēc palīdzības iestādē nav vērsušās.