Šodien aprit 65.gadi kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju 1949.gada 25.martā, tāpēc Rīgā un citviet Latvijā notika vairāki komunistiskā genocīda upuriem veltīti piemiņas pasākumi, tostarp aptuveni 300 cilvēku devās gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur nolika ziedus.
Gājiena dalībnieki klusējot devās cauri Vecrīgai, turot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas karogus ar sēru lentēm, kā arī baltu krustu ar uzrakstu "65".
Piemiņas brīdis ar politiski represēto piedalīšanos noturēts arī pie Šķirotavas stacijas.
Uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents Andriz Bērziņš klātesošajiem teica, ka šādas atceres dienas ir skaudrs atgādinājums pasaulei par to, kas notiek lielvaru ambīciju dēļ.
"Mēs esam šo traģēdiju liecinieki un to mantinieki, mūsu pienākums ir atgādināt, prasīt un rīkoties, bet pats galvenais - nebaidīties, jo bailes nav sabiedrotais. Mēs esam stipri, jo Latvija šobrīd ir tik stipra, cik tā nav bijusi nekad savā vēsturē. Būsim gudri un tālredzīgi! Tikai tā mēs būsim brīvi un neatkarīgi laiku laikos," uzrunājot komunistiskā genocīda upuru piemiņas gājiena dalībniekus, pauda Bērziņš.
Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku - ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.
Latvija piemin komunistiskā genocīda upurus
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.