Pēc gājiena Meikšāni - Piedruja galvenais akcijas pasākums notiks plkst.12 Krāslavas novada Piedrujā. Šī vieta ir īpaša, jo Latvijas ciemu Piedruju un Baltkrievijas Druju šķir tikai Daugava. Pasākumā tiks veidota simboliska cilvēku ķēde un pacelts Baltkrievijas baltsarkanbaltais karogs, ko no Austras koka Meikšānos līdz Piedrujai gar Baltkrievijas robežu būs nesuši akcijas dalībnieki vairāk nekā 70 kilometru garumā.
Arī citur Latvijā plkst.12 cilvēki ir aicināti veidot simboliskas ķēdes, tā atbalstot Baltkrievijas tautu. Rīgā cilvēku ķēde plānota no Brīvības pieminekļa līdz Tautas frontes muzejam.
"Latvijas spēks ir vietējās kopienas, mūsu cilvēki. Mēs zinām, kā ir palīdzēt kaimiņam pašu mājās, bet šoreiz kaimiņš atrodas viņpus robežai. Šajā situācijā mēs nevaram pieklauvēt pie durvīm un atbalstam piedāvāt siltu tēju, taču spējam solidarizēties un vienoties baltkrievu tautas atbalstam," komentēja Zonberga, aicinot atcerēties, "cik svarīgs šāds atbalsts bija mums pašiem cīņā par neatkarību", un dot savu spēku, lai tas aizskan līdz Baltkrievijai.
Pasākumu dalībnieki aicināti akciju iemūžināt foto vai video, publicējot sociālajos tīklos un lietojot starptautiskās akcijas kopīgo tēmturi "#FreedomWay".
Pēc simboliskajām akcijām Latvijā daļa dalībnieku turpinās ceļu uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, lai pievienotos lielākajam Baltijas solidaritātes pasākumam un palīdzētu veidot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz pat Baltkrievijas robežai.
Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai pasākumu dalībnieki aicināti ņemt līdzi baltsarkanbaltos Baltkrievijas karogus, Latvijas karogus un ģērbties baltās drēbēs.
Līdzīgas solidaritātes akcijas 23.augustā notiks arī Igaunijā, Ukrainā, Gruzijā, Lielbritānijā, Itālijā un citviet pasaulē. Tajās aicināta piedalīties arī Latvijas diaspora.
Pasākumi tiek organizēti, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības nosacījumus un Lietuvas teritorijā lietojot arī sejas aizsargmaskas.
Lietuvieši šodien, vēsturiskā Baltijas ceļa 31.gadadienā, pulcēsies akcijā "Brīvības ceļš", kuras laikā paredzēts izveidot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, lai apliecinātu atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas šobrīd cīnās par brīvību un demokrātiju.
Paredzams, ka plkst.19.00 no Lietuvas galvaspilsētas Katedrāles laukuma līdz Medininku kontrolpunktam pie Baltkrievijas robežai cits citam līdzās nostāsies aptuveni 50 000 cilvēku.
"Brīvības ceļa" dalībnieku plūsmu palīdzēs koordinēt Lietuvas sabiedriskais radio, bet tiešraidi nodrošinās arī sabiedriskā televīzija.
Interneta televīzijas Laisves TV tiešraidē piedalīsies gan Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, gan viņa priekšteči amatā Daļa Grībauskaite un Valds Adamkus, gan Baltkrievijas opozīcijas kandidāte 9.augustā notikušajās prezidenta vēlēšanās Svetlana Tihanovska, kas cilvēkus uzrunās lietuviski.
Pie Viļņas katedrāles debesīs pacelsies gaisa balons ar milzīgu, 15 metrus garu baltsarkanbalto Baltkrievijas brīvības karogu, kuru no Lietuvas teritorijas, domājams, varēs saskatīt arī robežas otrā pusē.
Cilvēki aicināti ģērbties baltā un ņemt līdzi baltas vai sarkanas gladiolas, kas kļuvušas par Baltkrievijas mierīgo protestu simbolu. Covid-19 profilakses nolūkā gan katram dalībniekam būs jāatrodas tieši viņam ierādītajā vietā, neaizmirstot individuālos aizsarglīdzekļus.
Akcija Baltijas ceļš notika 1989.gada 23.augustā, kad vairāk nekā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu sadevās rokās 600 kilometrus garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības.
Jau ziņots, ka Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska, kas pieprasījusi sarīkot jaunas vēlēšanas. Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien pēc Eiropas Savienības samita paziņoja, ka Eiropas Savienības valstis neatzīst vēlēšanu rezultātus.