Lietuvai Lauku attīstīstības fondā varētu tikt piedāvāti papildus 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet Igaunijai - 50 miljoni eiro (35 miljoni latu).
Šāds priekšlikums iekļauts jaunākajā Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja priekšlikumā, par kuru patlaban spriež Eiropas Savienības līderi. Pārējās priekšlikuma detaļas attiecībā uz Latviju patlaban nav zināmas.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke apstiprināja, ka jaunais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam ir saņemts un patlaban tiek analizēts.
Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents van Rompeja nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tika piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas nebija uzlabojušās, proti, van Rompejs, līdzīgi kā pērn novembrī, piedāvāja kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) asi kritizēja van Rompeja piedāvājumu. Arī citas Latvijas amatpersonas izteikušās, ka jaunais budžeta piedāvājums nav pieņemams. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvijai sarunās ir līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norādīja, ka pie mazākā tiešmaksājumu apjoma starp dalībvalstīm Latvija būs gatava likt veto ES budžetam.
Dombrovskis iesniedza van Rompejam Latvijas priekšlikumus ES budžetam attiecībā uz kohēziju, tiešmaksājumiem un lauku attīstības programmu, kurā Latvijai bija iespējams finansējuma samazinājums, jo 11 valstīm piešķirti papildu līdzekļi, kuri, iespējams, tiks ņemti no kopējās lauku attīstības programmas.
Tagad tapis jauns budžeta kompromisa priekšlikums.
Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardi eiro (3,3 miljardi latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjomu mūsu valsts lauksaimniekiem palielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES. Turklāt Latvija izvirzījusi prasību, lai tās tiešmaksājumi izlīdzinās tikpat strauji kā Lietuvai. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.