Centrālā banka saglabā iepriekš publicētās inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes. Latvijas Banka IKP izaugsmi šogad prognozē 3,5-4% robežās, savukārt 2013.gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks tautsaimniecības izaugsmes temps.
Inflācijas kāpumu Latvijas Banka šogad prognozē 2,4%, bet 2013.gadā - 2,3% apmērā.
Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka šā gada inflācijas prognozes riski ir līdzsvaroti - nenoteiktība naftas tirgū ir augsta, bet naftas cenu līmenis stabilizējies, ASV dolāra kurss krītas un mazina ietekmi uz energoresursu cenām latos.
Iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju ir labvēlīga - nav plānots paaugstināt netiešos nodokļus, kas tieši mainītu patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmeni. Atalgojuma un darba ražīguma tendences liecina, ka darbaspēka izmaksas tautsaimniecībā kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenu līmeni.
Vērtējot Latvijas ekonomikas attīstību šā gada pirmajā pusē, Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka tautsaimniecības izaugsmes temps, neraugoties uz eirozonas valstu ekonomiskajām problēmām, saglabājās straujš. Latvijas tautsaimniecība saglabāja līderpozīcijas Eiropas Savienības (ES) valstu vidū attīstības pieauguma tempa ziņā. Arvien pārliecinošāka bija iekšzemes pieprasījuma kā galvenā izaugsmes nodrošinātāja loma. Privātā patēriņa kāpumu mazāk veicināja vidējās algas palielinājums, vairāk - citi ienākumi, iepriekšējo periodu uzkrājumi un aizņēmumi.
Nelielu ieguldījumu pirktspējas uzlabojumā kopš jūlija varētu būt sniedzis arī pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums.
Tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā turpināsies Latvijas tautsaimniecības izaugsme, taču tā kļūs mazliet mērenāka, ko galvenokārt noteiks ārējās vides norises - valsts parāda krīze eirozonā un recesija vairākās ES valstīs, kas noteiks ārējā pieprasījuma mazināšanos.
Vairāki apstākļi liecina par būtiskiem ārējā pieprasījuma samazināšanās riskiem, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportējošo nozaru attīstību un tautsaimniecību kopumā. Tajā pat laikā Eiropas Centrālās bankas iecerētie pasākumi cīņā ar ES valstu parādu krīzi, apņemoties neierobežotā daudzumā pirkt problēmvalstu īstermiņa obligācijas, un ASV Federālo rezervju sistēmas ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas programma uz kādu laiku mazinās spriedzi, īpaši finanšu tirgos, tādējādi dodot papildu laiku būtiskāko ekonomisko problēmu risināšanai.
Analizējot riskus Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kas saistīti ar iekšējiem faktoriem, tiek minēti vairāki aspekti. Ja mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi augs straujāk, nekā prognozēts, un nepiepildīsies pieņēmums par piesardzības uzkrājumu veidošanu, privātā patēriņa izaugsme veicinās straujāku tautsaimniecības attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka mājsaimniecību uzkrājumu līmenis pašlaik ir zems un, ja kreditēšana ir ierobežota, iedzīvotāju tēriņi ilgstoši nevarēs pārsniegt reālo ienākumu kāpumu.