Viņa norāda, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā saražotās produkcijas eksports 2015.gadā veidoja aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar 12,8% rādītāju 2014.gadā. Turklāt eksports lauksaimniecības, tostarp meža nozares, kokrūpniecības un pārtikas preču grupā pieauga par 6% salīdzinājumā ar 2014.gadu.
2015.gada lauksaimniecības veiksmes stāsts bija rekordaugstā graudaugu raža, kas bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas eksporta balstiem. Eksports kopā pieauga par 19,4%, kā arī palielinājās eksporta tirgus daļas Eiropas Savienības (ES) valstīs par 10,8%. Graudaugu eksporta tirgus daļu pieaugums ES valstīs bija, piemēram, Lietuvā, Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā.
Viens no eksporta dzinējspēkiem ir arī meža produkcijas eksports, kurš 2015.gadā audzis par 3,1%, balstoties uz tālākās pārstrādes produkciju.
Īpaša situācija eksporta rādītājos ir piena produktiem, kas pērn bija trešā nozīmīgākā grupa pēc graudu un meža nozares eksporta. Piena un piena produktu eksports kopumā samazinājies par 24,8% (uz ES valstīm - samazinājums par 20,1%, bet valstīs ārpus ES - par 40%).
Vienlaikus pērn sākts siera, sviesta un piena pulvera eksports uz iepriekš neapgūtām valstīm - Kazahstānu, Saūda Arābiju, Austriju, Tunisiju, Ķīnu, Maltu.
Tāpat Vecgaile norāda, ka mazāk sekmīgs bijis gaļas eksports, kas pērn samazinājies par 23,2%. Tikmēr dzīvu mājlopu eksports kopumā pieaudzis par 12,5%, ko veicināja eksporta pieaugums uz valstīm ārpus ES par 275%. Saskaņā ar "Eurostat" datiem dzīvo lopu eksports 2015.gadā strauji pieauga, piemēram, uz Turciju, kur pieaugums bija par 6,6 miljoniem eiro. Pozitīvs aspekts ir jauns tirgus - Īrija, uz kuru eksportēti dzīvi mājlopi 176 000 eiro vērtībā. Citas ārpus ES esošas valstis, uz kurām Latvija 2015.gadā eksportējusi visvairāk dzīvu mājlopu, ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Mongolija.
Pētot jaunus eksporta tirgus 2015.gadā ārpus ES valstīm, uz kuriem iepriekšējo piecu gadu laikā vai vēl nekad nav eksportēts, tādi bijuši, piemēram, Gana (928 300 eiro), Mali (159 000 eiro), Gvatemala (131 000 eiro), Dienvidkoreja (82 000 eiro), Maurīcijas sala (57 000 eiro), Pakistāna (42 000 eiro), Gabona (39 000 eiro), Indija (38 000 eiro), Kuveita (29 000 eiro), Brazīlija (17 000 eiro).
Kā norāda bankas ekonomiste, Latvijas tirgus kapacitāte patērēt visu saražoto ir ļoti ierobežota, tāpēc Latvijai kā mazai ekonomikai eksports ir ļoti būtisks ekonomikas dzinējspēks.
"Šobrīd, kad atsevišķi lauksaimniecības sektori piedzīvo ne tos labākos laikus, jādomā veidi, kā situāciju uzlabot, lai nezaudētu nozares iespējas nākotnē, kad situācija stabilizēsies. Uz ilgtermiņu vērsti risinājumi varētu būt saistīti ar mēģinājumiem turpināt optimizēt lauksaimniecības ražošanu - kooperēšanās, investīcijas jaunās tehnoloģijās, pētniecība un attīstība, kā arī veicināt lauksaimniecības izejvielu tālākpārstrādes attīstību valsts līmenī. Jāturpina meklēt jauni tirgi, stiprināt arī jau nodibinātās eksporta attiecības, turklāt jaunu sakaru veidošanā potenciālos eksporta tirgos svarīga ir arī valsts amatpersonu aktīva iesaiste," rezumē Latvijas Bankas ekonomiste.