350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010. gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.
Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas, ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Yapo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.
2003.gadā Rīgā dibināta kompānija R.M.Holdings, kas atradās Elizabetes ielā 31a. Iniciāļi firmas nosaukumā nozīmē – Roberts Montoija. ANO izmeklētāji atklājuši, ka Montoijas interesēs Latvijā no 2003. līdz 2005.gadam dibinātas 14 firmas. Visās tajās figurē arī divi latvieši – juristi Agris Taurenis un Ilmārs Blumbergs.
No visām firmām aktīvākā bijusi tieši R.M.Holdings. Tā pirkusi nekustamos īpašumus, uz dažiem gadiem kļuvusi pat par mazākuma akcionāru Parex bankā, bet uzņēmuma bilancē uzrādīta arī pusmiljonu vērta lidmašīna.
Vairākas no ziņojumā minētajām firmām reģistrētas Valdemāra ielas ēkā, kur atrodas juridiskais birojs COLLEGIUM. Taurenim un Blumbergam šeit agrāk bija prakses vietas. Kad šogad martā presē parādījās pirmās publikācijas, kas viņu vārdus saistīja ar iespējamiem darījumiem Kotdivuārā, abi no biroja aizgāja.
Šobrīd vairums firmu jau atkal mainījušas juridisko adresi. Tās reģistrētas Aizsardzības ministrijai piederošā biroju ēkā, ko līdz 2038.gadam nomā Blumbergam un kādreizējam Privatizācijas aģentūras šefam Jānim Naglim piederoša firma.
Kameras priekšā abi ANO ziņojumā minētie latvieši negribēja izteikties. Agris Taurenis nenoliedza, ka bieži braucis uz Kotdivuāru. Tomēr uzskata, ka ANO izmeklētāji savu darbu veikuši pavirši un viņa vārds ziņojumā iekļauts nepamatoti. Taurenis apstiprināja, ka ticies ar Robertu Montoiju, bet plašāk par saitēm ar šo cilvēku nestāstīja.
Atklātāks bija Ilmārs Blumbergs, kurš skaidroja, ka ar Robertu Montoiju viņu savedusi kopā liktenīga nejaušība. 2003.gadā šī persona Latvijā gribējusi sākt savu biznesu un Blumbergs izlīdzējis, reģistrējot firmas uzņēmumu reģistrā, palīdzējis darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Iesaistījies arī kakao pupiņu kravu pārvadājumos. Tās galvenokārt no Āfrikas sūtītas uz dažādām Eiropas ostām. Bet tirgošanās ar afrikāņiem bijusi haotiska un grūti organizējama.
Par Roberta Montoijas saistību ar nelegālo ieroču tirgotāju tīklu Blumbergs uzzinājis no ANO ziņojuma un esot bijis šokā. Pēdējo gadu laikā kopīgā sadarbība ar Montoiju pamazām apsīkusi un jau kādu laiku ar bijušajiem partneriem Kotdivuārā viņam kontaktu neesot.
Tomēr nopietnākas problēmas latviešu juristiem var radīt ANO izmeklētāju uzietā epasta sarakste starp Ilmāru Blumbergu un otru ziņojumā minēto ieroču tirgotāju – komandieri Anselma Seka Yapo.
Sarakste notikusi no 2009.gada līdz pagājušā gada aprīlim. No tās noprotams, ka komandieris, kurš parakstās ar vārdu “Majors”, interesējies ne tikai par iespēju no Latvijas saņemt medikamentus un piena produktus, bet arī par darījumiem ar ieročiem.
Piemēram, 2009.gada 19.jūlijā Blumbergs raksta Seka Yapo:
“Pagājušajā nedēļā man bija ļoti laba tikšanās ar maniem vecajiem draugiem, kuri ir tādā (militārajā) biznesā apmēram 15 gadus. Viņi ir tiešie eksportētāji no divām rūpnīcām Ukrainā un Krievijā. Gatavi strādāt, gatavi sūtīt materiālus uz Āfriku ar lidmašīnu, nekādu problēmu. Tiešās cenas, nav iesaistīti starpnieki.”
2011.gada 14.martā Seka Yapo raksta Blumbergam:
“Mums ir nepieciešama jēlnafta. Jēlnafta no Rietumāfrikas vai tamlīdzīgi. Mums nepieciešams arī spēcīgs militārais ekipējums. Ar laba vēlējumiem – Majors.”
Tajā pat dienā Blumbergs uz šo vēstuli atbild:
“Jēlnaftu es varētu iegūt no Tuvajiem Austrumiem / Persijas līča. Kādu apjomu jums vajadzētu? Es varu jums arī nosūtīt aprīkojumu piedāvājumu. Bet tam jāpaliek, protams, konfidenciāli. Es vairs nestrādāju ar „vecajiem draugiem“, kurus jūs arī pazīstat. IB”
ANO izmeklētāji nav noskaidrojuši, vai šajā un vēl citās e-pasta vēstulēs minētais ieroču darījums ir noticis, taču sola izmeklēšanu turpināt. Nekā Personīga Blumbergs nenoliedza, ka ar Kotdivuāru sarakstījies par daudz dažādiem biznesa plāniem, bet tie gandrīz neviens dzīvē nav notikuši. Ieroču tirgošanā viņš neesot piedalījies.
Agris Taurenis turpina strādāt par maksātnespējas administratoru. Kā raidījumam apliecināja Administratoru asociācijā, šobrīd Taureņa darbību pēc ANO ziņojuma publicēšanas sākusi pētīt disciplinārkolēģija.
ANO izmeklēšana pārvilkusi svītru arī Taureņa politiķa karjerai. 2009.gadā no Pilsoniskās Savienības, kas šobrīd iekļāvusies Vienotībā, viņš iekļuva Baldones novada domē. Vienotības vadība Rīgā no Agra Taureņa norobežojas. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars norādīja, ka Taurenis nav bijis Pilsoniskās Savienības biedrs un partijas aktīvā darbībā neesot piedalījies. “Partijai ar šo cilvēku nav nekādu tiešu kontaktu,” norādīja Kampars.