Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas krājbankas (LK) krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, jo lielas naudas kompānijai šajā bankā nestāv, nopietns pavērsiens gaidāms no citas puses. Proti, līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu, ko paredz airBaltic glābšanas plāns, taču, tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Krājbanka un tās mātesbanka Snoras, var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs. Tajā pašā laikā valsts papildu līdzdalību kompānijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas procesi, secina Diena.
Netiešu bažu signālu, ka ar BAS īpaši rēķināties vairs nevar, pirmdien raidīja satiksmes ministrs valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pēc piedalīšanās airBaltic akcionāru sapulcē norādīja, ka BAS nav spējis noformulēt viedokli, vai tam ir nepieciešamie līdzekļi. BAS pārstāve Inga Piterniece uz telefona zvaniem un īsziņu pirmdienas pēcpusdienā un vakarā neatbildēja.
Diena jau rakstījusi, ka glābšanas plāns paredzēja, ka valsts un BAS kopā kompānijā iegulda aptuveni 107 miljonus latu. Pirmajā piegājienā abas puses saistības izpildīja, kopā ieguldot 30 miljonus, tagad priekšā maksājuma lielākā daļa. Valsts savu solījumu, kas skaitļu izteiksmē ir 41,6 miljoni latu, turēšot, pauda A. Matīss.
Vienošanās tika parakstīta oktobra sākumā, un tajā bez valsts un BAS puses piedalījās arī Krājbanka un Snoras. Valsts tādā veidā cerēja uz garantijām finanšu nodrošinājumā, pie viena «apgāja» spekulācijas, vai BAS patiesais līdzīpašnieks nav baņķieris Vladimirs Antonovs, nevis Bertolts Fliks. Kā liecina caur portālu Pietiek. com atklātībā noplūdināts šīs vienošanās teksts, gan BAS, gan baņķieris piekritis drastiskiem noteikumiem. Proti, gadījumā, ja tie nepilda vienošanos par ieguldījumiem airBaltic, valstij ir tiesības pārņemt BAS par vienu latu, turklāt valstij par vienu latu tiktu arī cedēti abu banku aizdevumi šai kompānijai. Šāda vienošanās valstij ir jo īpaši izdevīga – var tikt pie akcijām, turklāt neapķīlātām. airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins iepriekš pat apņēmīgi paudis, ja arī BAS nepildīs savas saistības, valsts ir gatava stāties to vietā.
Tiesa, kā secina Diena, šobrīd šī vienošanās var izraisīt pretēju efektu un valsts pusei «sasiet rokas». Ņemot vērā, ka abām bankām gaidāmi maksātnespējas procesi, realizēt vienošanās tekstā paredzēto akciju pārņemšanu un cesijas noteikumus, ja BAS nemaksā solīto naudu, varētu būt jo īpaši sarežģīti. Maksātnespējas procesā ir noteikta kārtība, kādā veidā tiek apmierinātas kreditoru prasības, un juridiski piņķerīgākais jautājums būs, kā valstij tikt klāt pie savas daļas, turklāt šeit parādās arī Lietuvas faktors. Savukārt, neatrisinot šo jautājumu, valsts papildu naudas ieguldījums airBaltic varētu būt juridiski riskants.
Nauda, kā zināms, airBaltic nepieciešama, lai modernizētu novecojušo lidmašīnu parku. Daļa no tām, salīdzinot ar jaunākiem modeļiem, patērē daudz degvielas un līdz ar to rada būtiskus tekošos izdevumus. Satiksmes ministrs Aivis Ronis sarunā ar Dienu attturējās vērtēt iespējamos scenārijus, ja BAS nepilda solīto, vienīgi norādot: «Valdība no savas puses rīkosies atbildīgi un sagaida, ka arī privātais akcionārs rīkosies atbildīgi.»