Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.
Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.
Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.
Savukārt lejamkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 8,578 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 7,898 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 2,8% salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā 2022.gadā joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 23,52 miljonus tonnu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā.
Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 14,746 miljonus tonnu, kas ir par 33,1% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 7,609 miljoniem tonnu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pērn bija Skultes ostā - 1,204 miljoni tonnu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 551 700 tonnu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gadā, un Salacgrīvas osta ar 369 000 tonnām, kas ir par 12,4% mazāk.
Kopumā mazajās Latvijas ostās 2022.gadā pārkrāva 2,203 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2021.gadā.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka ostām Latvijas valsts tautsaimniecības attīstībā ir nozīmīga loma, un pagājušajā gadā sasniegtie rezultāti rāda, ka kopumā nozare ir sekmīgi pielāgojas jaunajai ģeopolitiskai realitātei. Ostas radušas iespējas veidot alternatīvas loģistikas ķēdes un aktīvāk piesaista kravas no jauniem mērķa tirgiem. "Esmu pārliecināts, ka virziens tālākai izaugsmei ir ražošana ar augstu pievienoto vērtību un preču aprites kanālu stabilizācija," pauž ministrs.
Kā skaidro Satiksmes ministrijā, pateicoties tam, ka Latvijas ostām ir atbilstoša infrastruktūra ogļu uzglabāšanai un pārkraušanai, tās ir spējušas piesaistīt ogļu kravas no jauniem reģioniem - Kazahstānas, Āfrikas un citām valstīm. No 2022.gada augusta pieprasījums Eiropā pēc oglēm no citiem tirgiem ir palielinājies saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām Krievijas ogļu importam.
Satiksmes ministrijā arī pauž, ka vienlaikus līdztekus kravu apgrozījuma pieauguma nodrošināšanai ostas 2022. gadā turpināja attīstīt jaunus projektus. Rīgas osta Spilves pļavu teritorijās plāno attīstīt lielāko saules paneļu parku Latvijā. Arī Ventspils brīvosta ir noteikusi vairākus zemes gabalus, kuros īstenojama saules enerģijas parku attīstība un plāno saules parku būvniecību. Savukārt Liepājas SEZ bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā plāno īstenot mūsdienīgu, ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu industriālo parku.
2021.gadā Latvijas ostās pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas bija par 7,2% mazāk nekā 2020.gadā.