Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā.
Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.
Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas.
Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.
Lai slimību neievestu Latvijā, uz ES ārējās robežas ar trešajām valstīm tiek īstenota dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontrole. Importa un tranzītā pārvadātajām kravām tiek veikta 100% dokumentu un identitātes kontrole, kā arī uz risku balstīta fiziskā kontrole.
No Krievijas Federācijas Eiropas Savienībā (ES) nav atļauts ievest dzīvas aitas un kazas, kā arī to gaļu un gaļas produktus.
Privātpersonu bagāžas pārbaudes, ieceļojot ES no trešajām valstīm, uz robežas veic VID Muitas amatpersonas. Ieceļojot ES nav atļauts ievest personīgam patēriņam visa veida gaļu un gaļas produktus. Par šādu produktu nedeklarēšanu var uzlikt naudas sodu vai saukt pie kriminālatbildības.
Latvijas Kazkopju asociācijas vadītāja Kristīne Piliena aģentūrai LETA sacīja, ka Krievijas pierobežā nav lielu kazu ganāmpulku, bet ir divi dārgu šķirnes dzīvnieku ganāmpulki Briežciemā un Alūksnes novadā. Pēc dzīvnieku skaita lielāki ganāmpulki ir Madonas novadā, citur Vidzemē un Kurzemē.
Piliena stāstīja, ka ganāmpulku īpašniekiem galvenais ir ievērot piesardzību un nodrošināt, lai sveši cilvēki un dzīvnieki nenonāktu kūti. Dzīvnieku imports no Krievijas nenotiek, tiesa no Latvijas šķirnes dzīvnieki tiek pārdoti uz Krieviju un NVS valstīm, piemēram, šogad eksportētas 200 šķirnes kazas.
Piliena arī piebilda, ka šķirnes dzīvnieku pārvadāšanā transportam tiek veikta tik rūpīga dezinfekcija, ka ar šādu transportu slimību nevarētu izplatīt.
Latvijā saslimšana ar aitu un kazu bakām nav reģistrēta.
Biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācija valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām viņam nav nekādas informācijas par šo saslimšanu, jo asociācija vēl nav saņēmusi brīdinājumu no PVD.
"Tiklīdz būs informācija, protams, elektroniski apziņosim savus biedrus, lai ievēro nepieciešamos piesardzības pasākumus," sacīja Bortņikovs. Viņš piebilda, ka viņam pašam nav zināma šī slimība, jo laikā, kurā viņš nodarbojas ar aitkopību, Latvijā tā nav bijusi konstatēta.
Aitu un kazu bakas vēsturiski ir sastopama Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, bet pēdējos gados slimība ir sasniegusi arī Eiropu.
Inficēšanās var notikt tiešā veidā, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, kuriem jau ir parādījušās tipiskās klīniskās pazīmēm – izsitumi uz ādas, kā arī aerogēni (t.i. ieelpojot) vai alimentāri (t.i. apēdot) vīrusu saturošu materiālu.
Inficēties var arī netieši, ar inficētiem darbarīkiem, transportlīdzekļiem vai produktiem (pakaišiem, dzīvnieku barību, u.c.), kā arī ar kukaiņiem, kas ir slimības mehāniski pārnesēji.
Vīruss ir dzīvotspējīgs - vilnā 2 mēnešus, novietnes telpās līdz 6 mēnešiem.
pievienota 11.-12.rindkopa
Juris Pigits
reptilis
Bijušais zemessargs