Latvijas uzņēmēji ar bažām gaida Krievijas atbildi ES sankcijām

Ja lielvalsts izvēlēsies atbildēt ekonomiski, tas būtiski ietekmēs gan tranzīta nozarē strādājošos, gan tos, kas šobrīd produkciju eksportē uz Krieviju.Latvijas pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un citu nozaru uzņēmumu produkcijas eksporta īpatsvars uz Krieviju kopumā ir 10%, kas, pēc ekspertu teiktā, ir pietiekami liels apjoms, turklāt atsevišķiem uzņēmumiem Krievija ir teju vai vienīgais noieta tirgus. Zivju pārstrādes uzņēmums Gamma-A gadā saražo vidēji 40 miljonus konservu kārbu, un 60% no produkcijas aizceļo tieši uz Krieviju un Ukrainu."Pieredze jau rāda - ja notiek kādas politiskas pārmaiņas, tad noteikti tiek atrasti dažnedažādi iebildumi par produkcijas kvalitāti, tiek pieņemti lēmumi par produkcijas importa apturēšanu. Viss ir atkarīgs no laika, cik ilgi ierobežojumi ir spēkā. Bija laiks, kad benzpirēna dēļ ierobežojumi bija uz vairāk nekā gadu. Turpinājām strādāt, bet ekonomiski tas bija ārkārtīgi smagi," LNT ziņām norāda Gamma-A izpilddirektors Ivars Pūciņš.Sankciju gadījumā no Krievijas puses smaga situācija varētu izveidoties daudziem zivrūpniekiem. Kāds pat varētu nonākt arī uz maksātnespējas sliekšņa. Tomēr ekonomisku sankciju gadījumā cietīs arī Krievijas uzņēmumi."Jāņem vērā, ka minētajās rūpniecības nozarēs Latvijā pietiekami daudz ir arī Krievijas kapitāla. Tas nozīmē, ka sankcijas pret Latvijas preču ievešanu pilnīgi noteikti skars arī Krievijas investorus," pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.Tomēr, ja situācija izvērtīsies dramatiska, uzņēmēji vēlētos saņemt atbalstu no valdības puses. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) gan norāda, ka par kompensācijām vēl runāt ir pāragri."Negribu izteikt nekādas prognozes. Par komensācijām runāt ir pāragri, jo vispirms jāizvērtē iespējamie ekonomiskie riski," skaidro Straujuma.