Latvijas vieta varas četrstūrī

Tik precīzs un kodolīgs starptautiskās vides novērtējums ietverts ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā, par kuru debates Saeimā gaidāmas 23. janvārī – īsi pirms Latvijas de iure atzīšanas dienas. Dienas uzrunātie eksperti ziņojumu vērtē atzinīgi, norādot: šoreiz lielāka uzmanība pievērsta ģeopolitiskajai situācijai un lielvaru savstarpējām attiecībām.

Nav vairs pašsaprotami

Gan ziņojumā, gan arī eksperti uzsver, ka arvien neprognozējamāks kļūst attiecību četrstūris ASV–Ķīna–Eiropas Savienība–Krievija. "Starptautiskās institūcijas, starptautiskās tiesības, brīvā tirdzniecība un demokrātiskās vērtības nav vairs pašsaprotamas un prasa arvien lielāku iestāšanos par tām," teikts ziņojumā. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa Dienai atzīst: "Šo četru valstu savstarpējās kombinācijas var radīt visnegaidītākos pavērsienus starptautiskajā vidē." Vaicāta, kur ir Latvijas vieta šajā četrstūrī, Ozoliņa norāda, ka Latvija sevi pozicionē kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un tas atspoguļojas arī ziņojumā. "Latvija šajā četrstūrī ir kopā ar Eiropas Savienību un varbūt nedaudz, ar vienu pleciņu un arī elkoni, turas uz ASV. Ziņojumā attiecības ar Krieviju tiek apskatītas caur ES prizmu, arī drošība tiek skatīta caur ES un NATO prizmu," turpina profesore.

Tam piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds. Vienlaikus viņš norāda, ka visinteresantākais jautājums ir par Ķīnu, kurai ar ASV dažu politikas vērotāju ieskatā veidojoties pat aukstā kara iezīmes. "Mēs nevaram ignorēt ASV intereses kā mūsu galvenā drošības sabiedrotā intereses, tai pašā laikā ziņojums parāda, ka Ķīna ir svarīgs ES un Latvijas ekonomiskais partneris," spriež Sprūds. "Tuvākie gadi būs Ķīnas dilemmas zīmē – kā veidot attiecības ar Ķīnu, ko darīt ar 5G, par ko ES valstīm ir dažādas pozīcijas un nav kopējas politikas."

Arī Krievijas stāsts esot izvērstāks, lai gan lielu pārmaiņu, pēc Sprūda domām, tajā nav: "No vienas puses, dialogs ir jāturpina, bet, no otras puses, Krievijas ieroču žvadzināšana – smagā metāla diplomātija reģionā – pārāk lielas manevru iespējas nedod un liek domāt par drošību.