Apstājoties un aplūkojot tuvāk, šis iespaids zūd — druvu ik pa gabalam izraibina pelēkas, sakaltušas augsnes laukumi bez neviena dzinuma. Ziemājiem vēl nekas, bet vasarāji deg ārā. Ja nākamnedēļ uzlīs meteorologu solītais lietus, tad vēl varēs kaut ko glābt, ja ne, ražas nebūs, saka Daugavpils rajona Līksnas pagasta zemnieks Viktors Kalāns. Viņaprāt, sausums var ietekmēt arī vārpot sākušo ziemāju ražu, graudi būs pavisam sīki. Ieilgušo sausumu vēl smagāku darot aukstās naktis ar salnām un ziemeļaustrumu vēji. Sausais un vēsais laiks var kavēt arī dārzeņu — burkānu un sarkano biešu — sadīgšanu, jo šīs kultūras, kuru raža nobriest vēlā rudenī, iesētas nesen. Sinoptiķu prognozes ir pesimistiskas, jo prognoze liecina, ka visā Latvijā lietus varētu būt gaidāms vien ap Jāņiem vai pēc svētkiem. Pēdējo reizi lietus visā Latvijā bija 18.maijā, pēc tam atsevišķās Latvijas daļās tika novērots īslaicīgs lietus.
Vēl nedēļu izturēt
"Te ir smaga, mālaina, ļoti auglīga zeme, šopavasar ilgi nevarējām tikt pie sēšanas. Kad to izdarījām, sākās bezlietus periods, kas turpinās kopš 18.maija. Daļa graudu tādēļ vienkārši nesadīga, cerēto un iespējamo 55 centneru vietā no hektāra iegūsim uz pusi mazāk," vērtē Līdumnieku lauka īpašnieks Aigo Gūtmanis, kuram pieder zemnieku saimniecība Stepnieki 2 un kurš Vārvē apstrādā ap 1000 hektāru. Pusi no šīs platības līdzīgās daļās aizņem kvieši un mieži, vēl 200 hektāros aug rapsis, arī rudzi.
"Šādu relatīvi vēlo sējumu gan nav daudz, pārējos laukos, arī ziemājos, labība pagaidām aug normāli. Taču, ja sausums turpināsies vēl nedēļu, pusotras, uz labu ražu arī tur vairs nav ko cerēt," vērtē lielgruntnieks. "Mūsu pusē lielsaimnieki ir pārsvarā, zemi cenšamies apstrādāt un mēslot mūsdienīgi, tāpēc periodiskie dabas untumi nešķiet traģiski," stāsta Aigo. "Ja līdz rudenim negadīsies kādas kataklizmas, šis sausums mūs neizputinās, bet arī uz priekšu nebūsim tikuši."
Cits Ziemeļkurzemes lielgruntnieks SIA Dundaga īpašnieks Austris Kristapsons, kurš apsaimnieko ap 1500 hektāru un arī nodarbojas ar lopkopību, nākotnē raugās bez pesimisma, jo "zemnieks tādu panisku domāšanu vienkārši nevar atļauties, ir jāstrādā". Situāciju Dundagā viņš vērtē skarbi — no apmēram 440 hektāriem pļavu šovasar iegūst tikai kādu desmito daļu no citās vasarās savāktā. "Vietām zāle ir tik izdegusi, ka neatmaksājas laist izkapti pāri, taču to darām, cerībā, ka lietus tomēr būs un līdz rudenim tur izaugs pļaujams atāls," stāsta zemnieks. "Rēķināmies ar to, ka arī graudkopībā būs jāiztiek bez peļņas, izdzīvošanas režīmā."
Ventspils rajona Tārgales pagasta zemniekam Vilnim Oliņam no zemnieku saimniecības Krasti apsaimniekojamās platības un lopu skaits pieticīgāks, viņš sausumam pretī liek citu pieredzi — zāli lopbarībai pagaidām nepļaut, jo tad platības, viņaprāt, pilnīgi izdegs un uz atālu nav ko cerēt arī iespējamā lietus gadījumā. Viņš domā, ka Krastu saimniecība vēl vismaz nedēļu sausumu var izturēt, bet pēc tam gan sāksies neatgriezeniska sējumu un stādījumu iznīkšana un ražas zudumi.
No sava mālainā zemeņu lauka nekādu ražu negaida arī Krāslavas rajona Robežnieku pagasta priekšsēdētāja, bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašniece Ērika Gabrusāne. Viņasprāt, sausums sevišķi ietekmēs bioloģiskās saimniecības, kuri nelieto papildmēslojumu.
Gaidāms neliels lietus
SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale bēdīgi atzīst, ka situācija ir vairāk nekā dramatiska, it sevišķi vēlāk sētajiem vasarājiem un liniem. Arī zālāji ir jau sākuši stiebrot, taču zaļā masa ir pavisam neliela. Zinātniece iesaka dot augiem papildus slāpekļa mēslojumu, pieturēties pie agrās sējas, taču tagad situāciju glābt var tikai pamatīgas lietusgāzes. "Lauksaimniecībā strādāju 44 gadus, esmu pieredzējusi dažādus laika apstākļus, taču pēdējos gados, iespējams, globālās sasilšanas dēļ, tie ir īpaši nelabvēlīgi: ziemas nav, pavasari auksti un sausi, ar brāzmainiem ziemeļaustrumu vējiem, kuri kavē lauku miglošanu. Tas viss neveicina augu kultūru attīstību," stāsta V.Stramkale.
Nākamās nedēļas sākumā — no 9.līdz 11.jūnijam — Latvijas austrumu daļā varētu būt gaidāms neliels lietus. Kā Dienai stāsta aģentūras meteoroloģisko prognožu daļas vadītājs Andris Vīksne, šonedēļ laiks visā Latvijā saglabāsies silts — temperatūra naktīs gaidāma no +5 līdz +10 grādiem, Kurzemē pat līdz +13 grādiem, dienā — vidēji no +21 līdz +26 grādiem. Sinoptiķi arī brīdina, ka Latvijas teritorijas lielākajā daļā un Rīgā joprojām saglabājas augsta mežu ugunsbīstamība, tādēļ aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem ar uguni mežos.
Bīstami zvēru mazuļiem
Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš stāsta, ka lielāko daļu meža dzīvnieku sausais laiks daudz neietekmējot. No zīdītājdzīvniekiem vienīgi bebrus tas tiešā veidā varētu apdraudēt. Bebriem pašreiz mazuļi sasnieguši apmēram mēneša vecumi, tie mīt migās, no kurām ārā nelīdīs līdz jūnija vidum. "Ja ūdens līmenis krities, tad var gadīties, ka midzeņa ieeju var nenosegt ūdens un mazuļiem var piekļūt plēsēji," viņš saka.
Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš uztraucas, vai izdzīvos ļoti retā sarkanvēdera ugunskrupja kurkuļi. Šie abinieki mīt lielākoties seklās vietās — dīķos, meliorācijas grāvjos un pat peļķēs mežā. "Jācer, ka sausais laiks ilgi neturpināsies. Ja tā būs — var gadīties, ka seklās vietas var izžūt un kurkuļi iet bojā," saka M.Pupiņš. Sausais laiks varētu mazināt brūno varžu skaitu, ar kurām barojas vairāki dzīvnieki, tai skaitā ūdri, seski, un ūdeles. "Ja trūks varžu, piemēram, ūdeles, var mesties vairāk virsū ūdensputniem," viņš stāsta. Vardes uzturā lieto arī baltie stārķi un vairāki plēsīgie putni.