Lazdiņš stāstīja, ka Eiropas Komisijas piešķirtais atbalsts Latvijas piensaimniekiem 7,7 miljonu eiro apmērā nozīmē, ka par katru piena litru zemnieki saņem kompensāciju viena eirocenta apmērā, lai gan augustā noteiktā Krievijas embargo dēļ piena iepirkuma cenas krita par 6 - 7 eirocentiem.
Ar to zemnieki nevar samierināties, tāpēc decembra sākumā Briselē rīkos protesta akcijas.
Kopumā ES un Latvijas valdības piešķirtais atbalsts – aptuveni 20 miljoni eiro - sedz piensaimnieku četru mēnešu zaudējumus, un zemnieki cer, ka pusgada laikā varētu atrast jaunus noieta tirgus, un tas ļautu piena iepirkuma cenai stabilizēties.
"Vai tā notiks, ir grūti teikt," atzina Lazdiņš, norādot, ka lielas cerības tiek liktas uz Ķīnu, taču ar to "nemaz nav tik viegli" un piebilda, ka "lauksaimniekiem ir jāmeklē alternatīvi tirgi, lai nebūtu atkarīgi tikai no vienas valsts."
Vaicāts, vai tiešām zemnieki izkauj ganāmpulkus, biedrības vadītājs noraidīja iepriekš izskanējušās ziņas un skaidroja, ka bankas ir pretimnākošanas un piekrīt atlikt maksājumus.
Kopumā šo gadu lauksaimniekiem Lazdiņš vērtēja kā ļoti smagu, jo problēmas skārušas ne tikai piena, bet arī cūkkopības un graudkopības nozares. Cūkgaļai cena ir samazinājusies par 20%, bet graudiem - par 30%.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija novembra vidū apstiprināja lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem. Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija - 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro. Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.
Tikmēr Latvijas valdība 5.novembrī lēmusi par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai, bet viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam.